conglutinare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- zusammenleimen, zusammenfügencon-glūtinārecon-glūtināre
- ausdenkencon-glūtināre T. Maccius PlautusPlaut. figurativ, in übertragenem Sinnfigcon-glūtināre T. Maccius PlautusPlaut. figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. conglūtinō 2. Person 2. conglūtinās 3. Person 3. conglūtinat | 1. Person 1. conglūtināmus 2. Person 2. conglūtinātis 3. Person 3. conglūtinant |
| Futur | 1. Person 1. conglūtinābō 2. Person 2. conglūtinābis 3. Person 3. conglūtinābit | 1. Person 1. conglūtinābimus 2. Person 2. conglūtinābitis 3. Person 3. conglūtinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. conglūtinābam 2. Person 2. conglūtinābās 3. Person 3. conglūtinābat | 1. Person 1. conglūtinābāmus 2. Person 2. conglūtinābātis 3. Person 3. conglūtinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. conglūtināvī 2. Person 2. conglūtināvisti 3. Person 3. conglūtināvit | 1. Person 1. conglūtināvimus 2. Person 2. conglūtināvistis 3. Person 3. conglūtināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. conglūtināverō 2. Person 2. conglūtināveris 3. Person 3. conglūtināverit | 1. Person 1. conglūtināverimus 2. Person 2. conglūtināveritis 3. Person 3. conglūtināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. conglūtināveram 2. Person 2. conglūtināverās 3. Person 3. conglūtināverat | 1. Person 1. conglūtināverāmus 2. Person 2. conglūtināverātis 3. Person 3. conglūtināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. conglūtinem 2. Person 2. conglūtinēs 3. Person 3. conglūtinet | 1. Person 1. conglūtinēmus 2. Person 2. conglūtinētis 3. Person 3. conglūtinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. conglūtinārem 2. Person 2. conglūtinārēs 3. Person 3. conglūtināret | 1. Person 1. conglūtinārēmus 2. Person 2. conglūtinārētis 3. Person 3. conglūtinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. conglūtināverim 2. Person 2. conglūtināveris 3. Person 3. conglūtināverit | 1. Person 1. conglūtināverimus 2. Person 2. conglūtināveritis 3. Person 3. conglūtināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. conglūtināvissem 2. Person 2. conglūtināvissēs 3. Person 3. conglūtināvisset | 1. Person 1. conglūtināvissēmus 2. Person 2. conglūtināvissētis 3. Person 3. conglūtināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | conglūtinā! | conglūtināte! |
| Futur | 2. Person 2. conglūtināto! 3. Person 3. conglūtināto! | 2. Person 2. conglūtinātōte! 3. Person 3. conglūtinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | conglūtināre |
| Perfekt | conglūtināvisse |
| Futur | conglūtinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | conglūtināns, conglūtinantis |
| Futur | conglūtinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | conglūtinandī |
|---|---|
| Dativ | conglūtinandō |
| Akkusativ | ad conglūtinandum |
| Ablativ | conglūtinandō |
Supinum
| conglūtinātum |
