condurare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Lucretius Carus Lucr.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. condūrō 2. Person 2. condūrās 3. Person 3. condūrat | 1. Person 1. condūrāmus 2. Person 2. condūrātis 3. Person 3. condūrant |
| Futur | 1. Person 1. condūrābō 2. Person 2. condūrābis 3. Person 3. condūrābit | 1. Person 1. condūrābimus 2. Person 2. condūrābitis 3. Person 3. condūrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. condūrābam 2. Person 2. condūrābās 3. Person 3. condūrābat | 1. Person 1. condūrābāmus 2. Person 2. condūrābātis 3. Person 3. condūrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. condūrāvī 2. Person 2. condūrāvisti 3. Person 3. condūrāvit | 1. Person 1. condūrāvimus 2. Person 2. condūrāvistis 3. Person 3. condūrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. condūrāverō 2. Person 2. condūrāveris 3. Person 3. condūrāverit | 1. Person 1. condūrāverimus 2. Person 2. condūrāveritis 3. Person 3. condūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. condūrāveram 2. Person 2. condūrāverās 3. Person 3. condūrāverat | 1. Person 1. condūrāverāmus 2. Person 2. condūrāverātis 3. Person 3. condūrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. condūrem 2. Person 2. condūrēs 3. Person 3. condūret | 1. Person 1. condūrēmus 2. Person 2. condūrētis 3. Person 3. condūrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. condūrārem 2. Person 2. condūrārēs 3. Person 3. condūrāret | 1. Person 1. condūrārēmus 2. Person 2. condūrārētis 3. Person 3. condūrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. condūrāverim 2. Person 2. condūrāveris 3. Person 3. condūrāverit | 1. Person 1. condūrāverimus 2. Person 2. condūrāveritis 3. Person 3. condūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. condūrāvissem 2. Person 2. condūrāvissēs 3. Person 3. condūrāvisset | 1. Person 1. condūrāvissēmus 2. Person 2. condūrāvissētis 3. Person 3. condūrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | condūrā! | condūrāte! |
| Futur | 2. Person 2. condūrāto! 3. Person 3. condūrāto! | 2. Person 2. condūrātōte! 3. Person 3. condūranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | condūrāre |
| Perfekt | condūrāvisse |
| Futur | condūrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | condūrāns, condūrantis |
| Futur | condūrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | condūrandī |
|---|---|
| Dativ | condūrandō |
| Akkusativ | ad condūrandum |
| Ablativ | condūrandō |
Supinum
| condūrātum |
