conclamare

„con-clāmāre“

<ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

zusammenrufen gemeinschaftlich rufen, laut schreien bejammern, beklagen mit Jubel zustimmen mit Klagen erfüllen

zusammenrufen
con-clāmāre poetischpoet

con-clāmāre poetischpoet

gemeinschaftlich rufen, laut schreien
con-clāmāre

con-clāmāre

Beispiele

gaudio conclamare

ein Freudengeschrei erheben Inhalt des Geschreis imaccusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcI (auch ut/ne +Konjunktiv konjkt dass / dass nicht), (+indirekt indir Fragesatz)

gaudio conclamare

Beispiele

vasa conclamare Militär, militärischMIL

das Kommando „Packen“ ausrufen = den Befehl zum Abmarsch geben

vasa conclamare Militär, militärischMIL

bejammern, beklagen
con-clāmāre

con-clāmāre

Beispiele

conclamatum estP. Terentius Afer Ter.

es ist vorbei

conclamatum estP. Terentius Afer Ter.

mit Jubel zustimmen
con-clāmāre

con-clāmāre

mit Klagen erfüllen
con-clāmāre M. Valerius MartialisMart.

con-clāmāre M. Valerius MartialisMart.

Flexion "con-clāmāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. conclāmō 2. Person 2. conclāmās 3. Person 3. conclāmat	Plural 1. Person 1. conclāmāmus 2. Person 2. conclāmātis 3. Person 3. conclāmant
Futur	Singular 1. Person 1. conclāmābō 2. Person 2. conclāmābis 3. Person 3. conclāmābit	Plural 1. Person 1. conclāmābimus 2. Person 2. conclāmābitis 3. Person 3. conclāmābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. conclāmābam 2. Person 2. conclāmābās 3. Person 3. conclāmābat	Plural 1. Person 1. conclāmābāmus 2. Person 2. conclāmābātis 3. Person 3. conclāmābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. conclāmāvī 2. Person 2. conclāmāvisti 3. Person 3. conclāmāvit	Plural 1. Person 1. conclāmāvimus 2. Person 2. conclāmāvistis 3. Person 3. conclāmāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. conclāmāverō 2. Person 2. conclāmāveris 3. Person 3. conclāmāverit	Plural 1. Person 1. conclāmāverimus 2. Person 2. conclāmāveritis 3. Person 3. conclāmāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. conclāmāveram 2. Person 2. conclāmāverās 3. Person 3. conclāmāverat	Plural 1. Person 1. conclāmāverāmus 2. Person 2. conclāmāverātis 3. Person 3. conclāmāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. conclāmō

2. Person 2. conclāmās

3. Person 3. conclāmat

Plural

1. Person 1. conclāmāmus

2. Person 2. conclāmātis

3. Person 3. conclāmant

Futur

Singular

1. Person 1. conclāmābō

2. Person 2. conclāmābis

3. Person 3. conclāmābit

Plural

1. Person 1. conclāmābimus

2. Person 2. conclāmābitis

3. Person 3. conclāmābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. conclāmābam

2. Person 2. conclāmābās

3. Person 3. conclāmābat

Plural

1. Person 1. conclāmābāmus

2. Person 2. conclāmābātis

3. Person 3. conclāmābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. conclāmāvī

2. Person 2. conclāmāvisti

3. Person 3. conclāmāvit

Plural

1. Person 1. conclāmāvimus

2. Person 2. conclāmāvistis

3. Person 3. conclāmāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. conclāmāverō

2. Person 2. conclāmāveris

3. Person 3. conclāmāverit

Plural

1. Person 1. conclāmāverimus

2. Person 2. conclāmāveritis

3. Person 3. conclāmāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. conclāmāveram

2. Person 2. conclāmāverās

3. Person 3. conclāmāverat

Plural

1. Person 1. conclāmāverāmus

2. Person 2. conclāmāverātis

3. Person 3. conclāmāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. conclāmem 2. Person 2. conclāmēs 3. Person 3. conclāmet	Plural 1. Person 1. conclāmēmus 2. Person 2. conclāmētis 3. Person 3. conclāment
Imperfekt	Singular 1. Person 1. conclāmārem 2. Person 2. conclāmārēs 3. Person 3. conclāmāret	Plural 1. Person 1. conclāmārēmus 2. Person 2. conclāmārētis 3. Person 3. conclāmārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. conclāmāverim 2. Person 2. conclāmāveris 3. Person 3. conclāmāverit	Plural 1. Person 1. conclāmāverimus 2. Person 2. conclāmāveritis 3. Person 3. conclāmāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. conclāmāvissem 2. Person 2. conclāmāvissēs 3. Person 3. conclāmāvisset	Plural 1. Person 1. conclāmāvissēmus 2. Person 2. conclāmāvissētis 3. Person 3. conclāmāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. conclāmem

2. Person 2. conclāmēs

3. Person 3. conclāmet

Plural

1. Person 1. conclāmēmus

2. Person 2. conclāmētis

3. Person 3. conclāment

Imperfekt

Singular

1. Person 1. conclāmārem

2. Person 2. conclāmārēs

3. Person 3. conclāmāret

Plural

1. Person 1. conclāmārēmus

2. Person 2. conclāmārētis

3. Person 3. conclāmārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. conclāmāverim

2. Person 2. conclāmāveris

3. Person 3. conclāmāverit

Plural

1. Person 1. conclāmāverimus

2. Person 2. conclāmāveritis

3. Person 3. conclāmāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. conclāmāvissem

2. Person 2. conclāmāvissēs

3. Person 3. conclāmāvisset

Plural

1. Person 1. conclāmāvissēmus

2. Person 2. conclāmāvissētis

3. Person 3. conclāmāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular conclāmā!	Plural conclāmāte!
Futur	Singular 2. Person 2. conclāmāto! 3. Person 3. conclāmāto!	Plural 2. Person 2. conclāmātōte! 3. Person 3. conclāmanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

conclāmā!

Plural

conclāmāte!

Futur

Singular

2. Person 2. conclāmāto!

3. Person 3. conclāmāto!

Plural

2. Person 2. conclāmātōte!

3. Person 3. conclāmanto!

Infinitiv
Präsens	conclāmāre
Perfekt	conclāmāvisse
Futur	conclāmātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	conclāmāns, conclāmantis
Futur	conclāmātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	conclāmandī
Dativ	conclāmandō
Akkusativ	ad conclāmandum
Ablativ	conclāmandō

Supinum


	conclāmātum

Latein-Deutsch Übersetzung für "conclamare"

"conclamare" Deutsch Übersetzung

„con-clāmāre“

conclamare

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "con-clāmāre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum

Beispielsätze für "conclamare"