concastigare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. concastīgō 2. Person 2. concastīgās 3. Person 3. concastīgat | 1. Person 1. concastīgāmus 2. Person 2. concastīgātis 3. Person 3. concastīgant |
| Futur | 1. Person 1. concastīgābō 2. Person 2. concastīgābis 3. Person 3. concastīgābit | 1. Person 1. concastīgābimus 2. Person 2. concastīgābitis 3. Person 3. concastīgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. concastīgābam 2. Person 2. concastīgābās 3. Person 3. concastīgābat | 1. Person 1. concastīgābāmus 2. Person 2. concastīgābātis 3. Person 3. concastīgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. concastīgāvī 2. Person 2. concastīgāvisti 3. Person 3. concastīgāvit | 1. Person 1. concastīgāvimus 2. Person 2. concastīgāvistis 3. Person 3. concastīgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. concastīgāverō 2. Person 2. concastīgāveris 3. Person 3. concastīgāverit | 1. Person 1. concastīgāverimus 2. Person 2. concastīgāveritis 3. Person 3. concastīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. concastīgāveram 2. Person 2. concastīgāverās 3. Person 3. concastīgāverat | 1. Person 1. concastīgāverāmus 2. Person 2. concastīgāverātis 3. Person 3. concastīgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. concastīgem 2. Person 2. concastīgēs 3. Person 3. concastīget | 1. Person 1. concastīgēmus 2. Person 2. concastīgētis 3. Person 3. concastīgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. concastīgārem 2. Person 2. concastīgārēs 3. Person 3. concastīgāret | 1. Person 1. concastīgārēmus 2. Person 2. concastīgārētis 3. Person 3. concastīgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. concastīgāverim 2. Person 2. concastīgāveris 3. Person 3. concastīgāverit | 1. Person 1. concastīgāverimus 2. Person 2. concastīgāveritis 3. Person 3. concastīgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. concastīgāvissem 2. Person 2. concastīgāvissēs 3. Person 3. concastīgāvisset | 1. Person 1. concastīgāvissēmus 2. Person 2. concastīgāvissētis 3. Person 3. concastīgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | concastīgā! | concastīgāte! |
| Futur | 2. Person 2. concastīgāto! 3. Person 3. concastīgāto! | 2. Person 2. concastīgātōte! 3. Person 3. concastīganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | concastīgāre |
| Perfekt | concastīgāvisse |
| Futur | concastīgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | concastīgāns, concastīgantis |
| Futur | concastīgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | concastīgandī |
|---|---|
| Dativ | concastīgandō |
| Akkusativ | ad concastīgandum |
| Ablativ | concastīgandō |
Supinum
| concastīgātum |
