compensare
<ō, āvī, ātum 1.> ||compendere||Übersicht aller Übersetzungen
- abwägen (aliquid cum re etwas gegen etwas)compēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfigcompēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- gegenüberstellen (aliquid cum re etwas mit etwas)compēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfigcompēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- ersetzen, wiedergutmachen (aliquid re etwas durch etwas)compēnsārecompēnsāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. compēnsō 2. Person 2. compēnsās 3. Person 3. compēnsat | 1. Person 1. compēnsāmus 2. Person 2. compēnsātis 3. Person 3. compēnsant |
| Futur | 1. Person 1. compēnsābō 2. Person 2. compēnsābis 3. Person 3. compēnsābit | 1. Person 1. compēnsābimus 2. Person 2. compēnsābitis 3. Person 3. compēnsābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. compēnsābam 2. Person 2. compēnsābās 3. Person 3. compēnsābat | 1. Person 1. compēnsābāmus 2. Person 2. compēnsābātis 3. Person 3. compēnsābant |
| Perfekt | 1. Person 1. compēnsāvī 2. Person 2. compēnsāvisti 3. Person 3. compēnsāvit | 1. Person 1. compēnsāvimus 2. Person 2. compēnsāvistis 3. Person 3. compēnsāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. compēnsāverō 2. Person 2. compēnsāveris 3. Person 3. compēnsāverit | 1. Person 1. compēnsāverimus 2. Person 2. compēnsāveritis 3. Person 3. compēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. compēnsāveram 2. Person 2. compēnsāverās 3. Person 3. compēnsāverat | 1. Person 1. compēnsāverāmus 2. Person 2. compēnsāverātis 3. Person 3. compēnsāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. compēnsem 2. Person 2. compēnsēs 3. Person 3. compēnset | 1. Person 1. compēnsēmus 2. Person 2. compēnsētis 3. Person 3. compēnsent |
| Imperfekt | 1. Person 1. compēnsārem 2. Person 2. compēnsārēs 3. Person 3. compēnsāret | 1. Person 1. compēnsārēmus 2. Person 2. compēnsārētis 3. Person 3. compēnsārent |
| Perfekt | 1. Person 1. compēnsāverim 2. Person 2. compēnsāveris 3. Person 3. compēnsāverit | 1. Person 1. compēnsāverimus 2. Person 2. compēnsāveritis 3. Person 3. compēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. compēnsāvissem 2. Person 2. compēnsāvissēs 3. Person 3. compēnsāvisset | 1. Person 1. compēnsāvissēmus 2. Person 2. compēnsāvissētis 3. Person 3. compēnsāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | compēnsā! | compēnsāte! |
| Futur | 2. Person 2. compēnsāto! 3. Person 3. compēnsāto! | 2. Person 2. compēnsātōte! 3. Person 3. compēnsanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | compēnsāre |
| Perfekt | compēnsāvisse |
| Futur | compēnsātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | compēnsāns, compēnsantis |
| Futur | compēnsātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | compēnsandī |
|---|---|
| Dativ | compēnsandō |
| Akkusativ | ad compēnsandum |
| Ablativ | compēnsandō |
Supinum
| compēnsātum |
