commutare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- vertauschen, auswechselncom-mūtārecom-mūtāre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. commūtō 2. Person 2. commūtās 3. Person 3. commūtat | 1. Person 1. commūtāmus 2. Person 2. commūtātis 3. Person 3. commūtant |
Futur | 1. Person 1. commūtābō 2. Person 2. commūtābis 3. Person 3. commūtābit | 1. Person 1. commūtābimus 2. Person 2. commūtābitis 3. Person 3. commūtābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. commūtābam 2. Person 2. commūtābās 3. Person 3. commūtābat | 1. Person 1. commūtābāmus 2. Person 2. commūtābātis 3. Person 3. commūtābant |
Perfekt | 1. Person 1. commūtāvī 2. Person 2. commūtāvisti 3. Person 3. commūtāvit | 1. Person 1. commūtāvimus 2. Person 2. commūtāvistis 3. Person 3. commūtāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. commūtāverō 2. Person 2. commūtāveris 3. Person 3. commūtāverit | 1. Person 1. commūtāverimus 2. Person 2. commūtāveritis 3. Person 3. commūtāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. commūtāveram 2. Person 2. commūtāverās 3. Person 3. commūtāverat | 1. Person 1. commūtāverāmus 2. Person 2. commūtāverātis 3. Person 3. commūtāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. commūtem 2. Person 2. commūtēs 3. Person 3. commūtet | 1. Person 1. commūtēmus 2. Person 2. commūtētis 3. Person 3. commūtent |
Imperfekt | 1. Person 1. commūtārem 2. Person 2. commūtārēs 3. Person 3. commūtāret | 1. Person 1. commūtārēmus 2. Person 2. commūtārētis 3. Person 3. commūtārent |
Perfekt | 1. Person 1. commūtāverim 2. Person 2. commūtāveris 3. Person 3. commūtāverit | 1. Person 1. commūtāverimus 2. Person 2. commūtāveritis 3. Person 3. commūtāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. commūtāvissem 2. Person 2. commūtāvissēs 3. Person 3. commūtāvisset | 1. Person 1. commūtāvissēmus 2. Person 2. commūtāvissētis 3. Person 3. commūtāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | commūtā! | commūtāte! |
Futur | 2. Person 2. commūtāto! 3. Person 3. commūtāto! | 2. Person 2. commūtātōte! 3. Person 3. commūtanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | commūtāre |
Perfekt | commūtāvisse |
Futur | commūtātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | commūtāns, commūtantis |
Futur | commūtātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | commūtandī |
---|---|
Dativ | commūtandō |
Akkusativ | ad commūtandum |
Ablativ | commūtandō |
Supinum
commūtātum |