commitigare
<ō, āvī, ātum 1.>P. Terentius Afer Ter.Übersicht aller Übersetzungen
- mürbe klopfencom-mītigārecom-mītigāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. commītigō 2. Person 2. commītigās 3. Person 3. commītigat | 1. Person 1. commītigāmus 2. Person 2. commītigātis 3. Person 3. commītigant |
| Futur | 1. Person 1. commītigābō 2. Person 2. commītigābis 3. Person 3. commītigābit | 1. Person 1. commītigābimus 2. Person 2. commītigābitis 3. Person 3. commītigābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. commītigābam 2. Person 2. commītigābās 3. Person 3. commītigābat | 1. Person 1. commītigābāmus 2. Person 2. commītigābātis 3. Person 3. commītigābant |
| Perfekt | 1. Person 1. commītigāvī 2. Person 2. commītigāvisti 3. Person 3. commītigāvit | 1. Person 1. commītigāvimus 2. Person 2. commītigāvistis 3. Person 3. commītigāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. commītigāverō 2. Person 2. commītigāveris 3. Person 3. commītigāverit | 1. Person 1. commītigāverimus 2. Person 2. commītigāveritis 3. Person 3. commītigāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. commītigāveram 2. Person 2. commītigāverās 3. Person 3. commītigāverat | 1. Person 1. commītigāverāmus 2. Person 2. commītigāverātis 3. Person 3. commītigāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. commītigem 2. Person 2. commītigēs 3. Person 3. commītiget | 1. Person 1. commītigēmus 2. Person 2. commītigētis 3. Person 3. commītigent |
| Imperfekt | 1. Person 1. commītigārem 2. Person 2. commītigārēs 3. Person 3. commītigāret | 1. Person 1. commītigārēmus 2. Person 2. commītigārētis 3. Person 3. commītigārent |
| Perfekt | 1. Person 1. commītigāverim 2. Person 2. commītigāveris 3. Person 3. commītigāverit | 1. Person 1. commītigāverimus 2. Person 2. commītigāveritis 3. Person 3. commītigāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. commītigāvissem 2. Person 2. commītigāvissēs 3. Person 3. commītigāvisset | 1. Person 1. commītigāvissēmus 2. Person 2. commītigāvissētis 3. Person 3. commītigāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | commītigā! | commītigāte! |
| Futur | 2. Person 2. commītigāto! 3. Person 3. commītigāto! | 2. Person 2. commītigātōte! 3. Person 3. commītiganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | commītigāre |
| Perfekt | commītigāvisse |
| Futur | commītigātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | commītigāns, commītigantis |
| Futur | commītigātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | commītigandī |
|---|---|
| Dativ | commītigandō |
| Akkusativ | ad commītigandum |
| Ablativ | commītigandō |
Supinum
| commītigātum |
