collocupletare
<ō, āvī, ātum 1.> (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collocuplētō 2. Person 2. collocuplētās 3. Person 3. collocuplētat | 1. Person 1. collocuplētāmus 2. Person 2. collocuplētātis 3. Person 3. collocuplētant |
| Futur | 1. Person 1. collocuplētābō 2. Person 2. collocuplētābis 3. Person 3. collocuplētābit | 1. Person 1. collocuplētābimus 2. Person 2. collocuplētābitis 3. Person 3. collocuplētābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. collocuplētābam 2. Person 2. collocuplētābās 3. Person 3. collocuplētābat | 1. Person 1. collocuplētābāmus 2. Person 2. collocuplētābātis 3. Person 3. collocuplētābant |
| Perfekt | 1. Person 1. collocuplētāvī 2. Person 2. collocuplētāvisti 3. Person 3. collocuplētāvit | 1. Person 1. collocuplētāvimus 2. Person 2. collocuplētāvistis 3. Person 3. collocuplētāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. collocuplētāverō 2. Person 2. collocuplētāveris 3. Person 3. collocuplētāverit | 1. Person 1. collocuplētāverimus 2. Person 2. collocuplētāveritis 3. Person 3. collocuplētāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collocuplētāveram 2. Person 2. collocuplētāverās 3. Person 3. collocuplētāverat | 1. Person 1. collocuplētāverāmus 2. Person 2. collocuplētāverātis 3. Person 3. collocuplētāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collocuplētem 2. Person 2. collocuplētēs 3. Person 3. collocuplētet | 1. Person 1. collocuplētēmus 2. Person 2. collocuplētētis 3. Person 3. collocuplētent |
| Imperfekt | 1. Person 1. collocuplētārem 2. Person 2. collocuplētārēs 3. Person 3. collocuplētāret | 1. Person 1. collocuplētārēmus 2. Person 2. collocuplētārētis 3. Person 3. collocuplētārent |
| Perfekt | 1. Person 1. collocuplētāverim 2. Person 2. collocuplētāveris 3. Person 3. collocuplētāverit | 1. Person 1. collocuplētāverimus 2. Person 2. collocuplētāveritis 3. Person 3. collocuplētāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collocuplētāvissem 2. Person 2. collocuplētāvissēs 3. Person 3. collocuplētāvisset | 1. Person 1. collocuplētāvissēmus 2. Person 2. collocuplētāvissētis 3. Person 3. collocuplētāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | collocuplētā! | collocuplētāte! |
| Futur | 2. Person 2. collocuplētāto! 3. Person 3. collocuplētāto! | 2. Person 2. collocuplētātōte! 3. Person 3. collocuplētanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | collocuplētāre |
| Perfekt | collocuplētāvisse |
| Futur | collocuplētātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | collocuplētāns, collocuplētantis |
| Futur | collocuplētātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | collocuplētandī |
|---|---|
| Dativ | collocuplētandō |
| Akkusativ | ad collocuplētandum |
| Ablativ | collocuplētandō |
Supinum
| collocuplētātum |
