collineare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- geradeaus schleudern, zielen (hastam die Lanze)col-līneārecol-līneāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collīneō 2. Person 2. collīneās 3. Person 3. collīneat | 1. Person 1. collīneāmus 2. Person 2. collīneātis 3. Person 3. collīneant |
| Futur | 1. Person 1. collīneābō 2. Person 2. collīneābis 3. Person 3. collīneābit | 1. Person 1. collīneābimus 2. Person 2. collīneābitis 3. Person 3. collīneābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. collīneābam 2. Person 2. collīneābās 3. Person 3. collīneābat | 1. Person 1. collīneābāmus 2. Person 2. collīneābātis 3. Person 3. collīneābant |
| Perfekt | 1. Person 1. collīneāvī 2. Person 2. collīneāvisti 3. Person 3. collīneāvit | 1. Person 1. collīneāvimus 2. Person 2. collīneāvistis 3. Person 3. collīneāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. collīneāverō 2. Person 2. collīneāveris 3. Person 3. collīneāverit | 1. Person 1. collīneāverimus 2. Person 2. collīneāveritis 3. Person 3. collīneāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collīneāveram 2. Person 2. collīneāverās 3. Person 3. collīneāverat | 1. Person 1. collīneāverāmus 2. Person 2. collīneāverātis 3. Person 3. collīneāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collīneem 2. Person 2. collīneēs 3. Person 3. collīneet | 1. Person 1. collīneēmus 2. Person 2. collīneētis 3. Person 3. collīneent |
| Imperfekt | 1. Person 1. collīneārem 2. Person 2. collīneārēs 3. Person 3. collīneāret | 1. Person 1. collīneārēmus 2. Person 2. collīneārētis 3. Person 3. collīneārent |
| Perfekt | 1. Person 1. collīneāverim 2. Person 2. collīneāveris 3. Person 3. collīneāverit | 1. Person 1. collīneāverimus 2. Person 2. collīneāveritis 3. Person 3. collīneāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collīneāvissem 2. Person 2. collīneāvissēs 3. Person 3. collīneāvisset | 1. Person 1. collīneāvissēmus 2. Person 2. collīneāvissētis 3. Person 3. collīneāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | collīneā! | collīneāte! |
| Futur | 2. Person 2. collīneāto! 3. Person 3. collīneāto! | 2. Person 2. collīneātōte! 3. Person 3. collīneanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | collīneāre |
| Perfekt | collīneāvisse |
| Futur | collīneātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | collīneāns, collīneantis |
| Futur | collīneātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | collīneandī |
|---|---|
| Dativ | collīneandō |
| Akkusativ | ad collīneandum |
| Ablativ | collīneandō |
Supinum
| collīneātum |
collineare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collīneō 2. Person 2. collīneās 3. Person 3. collīneat | 1. Person 1. collīneāmus 2. Person 2. collīneātis 3. Person 3. collīneant |
| Futur | 1. Person 1. collīneābō 2. Person 2. collīneābis 3. Person 3. collīneābit | 1. Person 1. collīneābimus 2. Person 2. collīneābitis 3. Person 3. collīneābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. collīneābam 2. Person 2. collīneābās 3. Person 3. collīneābat | 1. Person 1. collīneābāmus 2. Person 2. collīneābātis 3. Person 3. collīneābant |
| Perfekt | 1. Person 1. collīneāvī 2. Person 2. collīneāvisti 3. Person 3. collīneāvit | 1. Person 1. collīneāvimus 2. Person 2. collīneāvistis 3. Person 3. collīneāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. collīneāverō 2. Person 2. collīneāveris 3. Person 3. collīneāverit | 1. Person 1. collīneāverimus 2. Person 2. collīneāveritis 3. Person 3. collīneāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collīneāveram 2. Person 2. collīneāverās 3. Person 3. collīneāverat | 1. Person 1. collīneāverāmus 2. Person 2. collīneāverātis 3. Person 3. collīneāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collīneem 2. Person 2. collīneēs 3. Person 3. collīneet | 1. Person 1. collīneēmus 2. Person 2. collīneētis 3. Person 3. collīneent |
| Imperfekt | 1. Person 1. collīneārem 2. Person 2. collīneārēs 3. Person 3. collīneāret | 1. Person 1. collīneārēmus 2. Person 2. collīneārētis 3. Person 3. collīneārent |
| Perfekt | 1. Person 1. collīneāverim 2. Person 2. collīneāveris 3. Person 3. collīneāverit | 1. Person 1. collīneāverimus 2. Person 2. collīneāveritis 3. Person 3. collīneāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collīneāvissem 2. Person 2. collīneāvissēs 3. Person 3. collīneāvisset | 1. Person 1. collīneāvissēmus 2. Person 2. collīneāvissētis 3. Person 3. collīneāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | collīneā! | collīneāte! |
| Futur | 2. Person 2. collīneāto! 3. Person 3. collīneāto! | 2. Person 2. collīneātōte! 3. Person 3. collīneanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | collīneāre |
| Perfekt | collīneāvisse |
| Futur | collīneātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | collīneāns, collīneantis |
| Futur | collīneātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | collīneandī |
|---|---|
| Dativ | collīneandō |
| Akkusativ | ad collīneandum |
| Ablativ | collīneandō |
Supinum
| collīneātum |
