collevare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collēvō 2. Person 2. collēvās 3. Person 3. collēvat | 1. Person 1. collēvāmus 2. Person 2. collēvātis 3. Person 3. collēvant |
| Futur | 1. Person 1. collēvābō 2. Person 2. collēvābis 3. Person 3. collēvābit | 1. Person 1. collēvābimus 2. Person 2. collēvābitis 3. Person 3. collēvābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. collēvābam 2. Person 2. collēvābās 3. Person 3. collēvābat | 1. Person 1. collēvābāmus 2. Person 2. collēvābātis 3. Person 3. collēvābant |
| Perfekt | 1. Person 1. collēvāvī 2. Person 2. collēvāvisti 3. Person 3. collēvāvit | 1. Person 1. collēvāvimus 2. Person 2. collēvāvistis 3. Person 3. collēvāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. collēvāverō 2. Person 2. collēvāveris 3. Person 3. collēvāverit | 1. Person 1. collēvāverimus 2. Person 2. collēvāveritis 3. Person 3. collēvāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collēvāveram 2. Person 2. collēvāverās 3. Person 3. collēvāverat | 1. Person 1. collēvāverāmus 2. Person 2. collēvāverātis 3. Person 3. collēvāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collēvem 2. Person 2. collēvēs 3. Person 3. collēvet | 1. Person 1. collēvēmus 2. Person 2. collēvētis 3. Person 3. collēvent |
| Imperfekt | 1. Person 1. collēvārem 2. Person 2. collēvārēs 3. Person 3. collēvāret | 1. Person 1. collēvārēmus 2. Person 2. collēvārētis 3. Person 3. collēvārent |
| Perfekt | 1. Person 1. collēvāverim 2. Person 2. collēvāveris 3. Person 3. collēvāverit | 1. Person 1. collēvāverimus 2. Person 2. collēvāveritis 3. Person 3. collēvāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collēvāvissem 2. Person 2. collēvāvissēs 3. Person 3. collēvāvisset | 1. Person 1. collēvāvissēmus 2. Person 2. collēvāvissētis 3. Person 3. collēvāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | collēvā! | collēvāte! |
| Futur | 2. Person 2. collēvāto! 3. Person 3. collēvāto! | 2. Person 2. collēvātōte! 3. Person 3. collēvanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | collēvāre |
| Perfekt | collēvāvisse |
| Futur | collēvātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | collēvāns, collēvantis |
| Futur | collēvātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | collēvandī |
|---|---|
| Dativ | collēvandō |
| Akkusativ | ad collēvandum |
| Ablativ | collēvandō |
Supinum
| collēvātum |
