collatrare
<ō, āvī, ātum 1.>L. Annaeus Seneca d. J. Sen.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collātrō 2. Person 2. collātrās 3. Person 3. collātrat | 1. Person 1. collātrāmus 2. Person 2. collātrātis 3. Person 3. collātrant |
| Futur | 1. Person 1. collātrābō 2. Person 2. collātrābis 3. Person 3. collātrābit | 1. Person 1. collātrābimus 2. Person 2. collātrābitis 3. Person 3. collātrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. collātrābam 2. Person 2. collātrābās 3. Person 3. collātrābat | 1. Person 1. collātrābāmus 2. Person 2. collātrābātis 3. Person 3. collātrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. collātrāvī 2. Person 2. collātrāvisti 3. Person 3. collātrāvit | 1. Person 1. collātrāvimus 2. Person 2. collātrāvistis 3. Person 3. collātrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. collātrāverō 2. Person 2. collātrāveris 3. Person 3. collātrāverit | 1. Person 1. collātrāverimus 2. Person 2. collātrāveritis 3. Person 3. collātrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collātrāveram 2. Person 2. collātrāverās 3. Person 3. collātrāverat | 1. Person 1. collātrāverāmus 2. Person 2. collātrāverātis 3. Person 3. collātrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. collātrem 2. Person 2. collātrēs 3. Person 3. collātret | 1. Person 1. collātrēmus 2. Person 2. collātrētis 3. Person 3. collātrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. collātrārem 2. Person 2. collātrārēs 3. Person 3. collātrāret | 1. Person 1. collātrārēmus 2. Person 2. collātrārētis 3. Person 3. collātrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. collātrāverim 2. Person 2. collātrāveris 3. Person 3. collātrāverit | 1. Person 1. collātrāverimus 2. Person 2. collātrāveritis 3. Person 3. collātrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. collātrāvissem 2. Person 2. collātrāvissēs 3. Person 3. collātrāvisset | 1. Person 1. collātrāvissēmus 2. Person 2. collātrāvissētis 3. Person 3. collātrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | collātrā! | collātrāte! |
| Futur | 2. Person 2. collātrāto! 3. Person 3. collātrāto! | 2. Person 2. collātrātōte! 3. Person 3. collātranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | collātrāre |
| Perfekt | collātrāvisse |
| Futur | collātrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | collātrāns, collātrantis |
| Futur | collātrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | collātrandī |
|---|---|
| Dativ | collātrandō |
| Akkusativ | ad collātrandum |
| Ablativ | collātrandō |
Supinum
| collātrātum |
