cohonestare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cohonestō 2. Person 2. cohonestās 3. Person 3. cohonestat | 1. Person 1. cohonestāmus 2. Person 2. cohonestātis 3. Person 3. cohonestant |
| Futur | 1. Person 1. cohonestābō 2. Person 2. cohonestābis 3. Person 3. cohonestābit | 1. Person 1. cohonestābimus 2. Person 2. cohonestābitis 3. Person 3. cohonestābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cohonestābam 2. Person 2. cohonestābās 3. Person 3. cohonestābat | 1. Person 1. cohonestābāmus 2. Person 2. cohonestābātis 3. Person 3. cohonestābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cohonestāvī 2. Person 2. cohonestāvisti 3. Person 3. cohonestāvit | 1. Person 1. cohonestāvimus 2. Person 2. cohonestāvistis 3. Person 3. cohonestāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cohonestāverō 2. Person 2. cohonestāveris 3. Person 3. cohonestāverit | 1. Person 1. cohonestāverimus 2. Person 2. cohonestāveritis 3. Person 3. cohonestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cohonestāveram 2. Person 2. cohonestāverās 3. Person 3. cohonestāverat | 1. Person 1. cohonestāverāmus 2. Person 2. cohonestāverātis 3. Person 3. cohonestāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cohonestem 2. Person 2. cohonestēs 3. Person 3. cohonestet | 1. Person 1. cohonestēmus 2. Person 2. cohonestētis 3. Person 3. cohonestent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cohonestārem 2. Person 2. cohonestārēs 3. Person 3. cohonestāret | 1. Person 1. cohonestārēmus 2. Person 2. cohonestārētis 3. Person 3. cohonestārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cohonestāverim 2. Person 2. cohonestāveris 3. Person 3. cohonestāverit | 1. Person 1. cohonestāverimus 2. Person 2. cohonestāveritis 3. Person 3. cohonestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cohonestāvissem 2. Person 2. cohonestāvissēs 3. Person 3. cohonestāvisset | 1. Person 1. cohonestāvissēmus 2. Person 2. cohonestāvissētis 3. Person 3. cohonestāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cohonestā! | cohonestāte! |
| Futur | 2. Person 2. cohonestāto! 3. Person 3. cohonestāto! | 2. Person 2. cohonestātōte! 3. Person 3. cohonestanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cohonestāre |
| Perfekt | cohonestāvisse |
| Futur | cohonestātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cohonestāns, cohonestantis |
| Futur | cohonestātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cohonestandī |
|---|---|
| Dativ | cohonestandō |
| Akkusativ | ad cohonestandum |
| Ablativ | cohonestandō |
Supinum
| cohonestātum |
