cognominare
<ō, āvī, ātum 1.> ||cognomen||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cognōminō 2. Person 2. cognōminās 3. Person 3. cognōminat | 1. Person 1. cognōmināmus 2. Person 2. cognōminātis 3. Person 3. cognōminant |
| Futur | 1. Person 1. cognōminābō 2. Person 2. cognōminābis 3. Person 3. cognōminābit | 1. Person 1. cognōminābimus 2. Person 2. cognōminābitis 3. Person 3. cognōminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cognōminābam 2. Person 2. cognōminābās 3. Person 3. cognōminābat | 1. Person 1. cognōminābāmus 2. Person 2. cognōminābātis 3. Person 3. cognōminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cognōmināvī 2. Person 2. cognōmināvisti 3. Person 3. cognōmināvit | 1. Person 1. cognōmināvimus 2. Person 2. cognōmināvistis 3. Person 3. cognōmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cognōmināverō 2. Person 2. cognōmināveris 3. Person 3. cognōmināverit | 1. Person 1. cognōmināverimus 2. Person 2. cognōmināveritis 3. Person 3. cognōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cognōmināveram 2. Person 2. cognōmināverās 3. Person 3. cognōmināverat | 1. Person 1. cognōmināverāmus 2. Person 2. cognōmināverātis 3. Person 3. cognōmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cognōminem 2. Person 2. cognōminēs 3. Person 3. cognōminet | 1. Person 1. cognōminēmus 2. Person 2. cognōminētis 3. Person 3. cognōminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cognōminārem 2. Person 2. cognōminārēs 3. Person 3. cognōmināret | 1. Person 1. cognōminārēmus 2. Person 2. cognōminārētis 3. Person 3. cognōminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cognōmināverim 2. Person 2. cognōmināveris 3. Person 3. cognōmināverit | 1. Person 1. cognōmināverimus 2. Person 2. cognōmināveritis 3. Person 3. cognōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cognōmināvissem 2. Person 2. cognōmināvissēs 3. Person 3. cognōmināvisset | 1. Person 1. cognōmināvissēmus 2. Person 2. cognōmināvissētis 3. Person 3. cognōmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cognōminā! | cognōmināte! |
| Futur | 2. Person 2. cognōmināto! 3. Person 3. cognōmināto! | 2. Person 2. cognōminātōte! 3. Person 3. cognōminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cognōmināre |
| Perfekt | cognōmināvisse |
| Futur | cognōminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cognōmināns, cognōminantis |
| Futur | cognōminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cognōminandī |
|---|---|
| Dativ | cognōminandō |
| Akkusativ | ad cognōminandum |
| Ablativ | cognōminandō |
Supinum
| cognōminātum |
