coeptare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> ||coepere||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. co͡eptō 2. Person 2. co͡eptās 3. Person 3. co͡eptat | 1. Person 1. co͡eptāmus 2. Person 2. co͡eptātis 3. Person 3. co͡eptant |
| Futur | 1. Person 1. co͡eptābō 2. Person 2. co͡eptābis 3. Person 3. co͡eptābit | 1. Person 1. co͡eptābimus 2. Person 2. co͡eptābitis 3. Person 3. co͡eptābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. co͡eptābam 2. Person 2. co͡eptābās 3. Person 3. co͡eptābat | 1. Person 1. co͡eptābāmus 2. Person 2. co͡eptābātis 3. Person 3. co͡eptābant |
| Perfekt | 1. Person 1. co͡eptāvī 2. Person 2. co͡eptāvisti 3. Person 3. co͡eptāvit | 1. Person 1. co͡eptāvimus 2. Person 2. co͡eptāvistis 3. Person 3. co͡eptāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. co͡eptāverō 2. Person 2. co͡eptāveris 3. Person 3. co͡eptāverit | 1. Person 1. co͡eptāverimus 2. Person 2. co͡eptāveritis 3. Person 3. co͡eptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. co͡eptāveram 2. Person 2. co͡eptāverās 3. Person 3. co͡eptāverat | 1. Person 1. co͡eptāverāmus 2. Person 2. co͡eptāverātis 3. Person 3. co͡eptāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. co͡eptem 2. Person 2. co͡eptēs 3. Person 3. co͡eptet | 1. Person 1. co͡eptēmus 2. Person 2. co͡eptētis 3. Person 3. co͡eptent |
| Imperfekt | 1. Person 1. co͡eptārem 2. Person 2. co͡eptārēs 3. Person 3. co͡eptāret | 1. Person 1. co͡eptārēmus 2. Person 2. co͡eptārētis 3. Person 3. co͡eptārent |
| Perfekt | 1. Person 1. co͡eptāverim 2. Person 2. co͡eptāveris 3. Person 3. co͡eptāverit | 1. Person 1. co͡eptāverimus 2. Person 2. co͡eptāveritis 3. Person 3. co͡eptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. co͡eptāvissem 2. Person 2. co͡eptāvissēs 3. Person 3. co͡eptāvisset | 1. Person 1. co͡eptāvissēmus 2. Person 2. co͡eptāvissētis 3. Person 3. co͡eptāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | co͡eptā! | co͡eptāte! |
| Futur | 2. Person 2. co͡eptāto! 3. Person 3. co͡eptāto! | 2. Person 2. co͡eptātōte! 3. Person 3. co͡eptanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | co͡eptāre |
| Perfekt | co͡eptāvisse |
| Futur | co͡eptātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | co͡eptāns, co͡eptantis |
| Futur | co͡eptātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | co͡eptandī |
|---|---|
| Dativ | co͡eptandō |
| Akkusativ | ad co͡eptandum |
| Ablativ | co͡eptandō |
Supinum
| co͡eptātum |
coeptare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> ||coepere|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. co͡eptō 2. Person 2. co͡eptās 3. Person 3. co͡eptat | 1. Person 1. co͡eptāmus 2. Person 2. co͡eptātis 3. Person 3. co͡eptant |
| Futur | 1. Person 1. co͡eptābō 2. Person 2. co͡eptābis 3. Person 3. co͡eptābit | 1. Person 1. co͡eptābimus 2. Person 2. co͡eptābitis 3. Person 3. co͡eptābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. co͡eptābam 2. Person 2. co͡eptābās 3. Person 3. co͡eptābat | 1. Person 1. co͡eptābāmus 2. Person 2. co͡eptābātis 3. Person 3. co͡eptābant |
| Perfekt | 1. Person 1. co͡eptāvī 2. Person 2. co͡eptāvisti 3. Person 3. co͡eptāvit | 1. Person 1. co͡eptāvimus 2. Person 2. co͡eptāvistis 3. Person 3. co͡eptāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. co͡eptāverō 2. Person 2. co͡eptāveris 3. Person 3. co͡eptāverit | 1. Person 1. co͡eptāverimus 2. Person 2. co͡eptāveritis 3. Person 3. co͡eptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. co͡eptāveram 2. Person 2. co͡eptāverās 3. Person 3. co͡eptāverat | 1. Person 1. co͡eptāverāmus 2. Person 2. co͡eptāverātis 3. Person 3. co͡eptāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. co͡eptem 2. Person 2. co͡eptēs 3. Person 3. co͡eptet | 1. Person 1. co͡eptēmus 2. Person 2. co͡eptētis 3. Person 3. co͡eptent |
| Imperfekt | 1. Person 1. co͡eptārem 2. Person 2. co͡eptārēs 3. Person 3. co͡eptāret | 1. Person 1. co͡eptārēmus 2. Person 2. co͡eptārētis 3. Person 3. co͡eptārent |
| Perfekt | 1. Person 1. co͡eptāverim 2. Person 2. co͡eptāveris 3. Person 3. co͡eptāverit | 1. Person 1. co͡eptāverimus 2. Person 2. co͡eptāveritis 3. Person 3. co͡eptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. co͡eptāvissem 2. Person 2. co͡eptāvissēs 3. Person 3. co͡eptāvisset | 1. Person 1. co͡eptāvissēmus 2. Person 2. co͡eptāvissētis 3. Person 3. co͡eptāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | co͡eptā! | co͡eptāte! |
| Futur | 2. Person 2. co͡eptāto! 3. Person 3. co͡eptāto! | 2. Person 2. co͡eptātōte! 3. Person 3. co͡eptanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | co͡eptāre |
| Perfekt | co͡eptāvisse |
| Futur | co͡eptātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | co͡eptāns, co͡eptantis |
| Futur | co͡eptātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | co͡eptandī |
|---|---|
| Dativ | co͡eptandō |
| Akkusativ | ad co͡eptandum |
| Ablativ | co͡eptandō |
Supinum
| co͡eptātum |
