coagmentare
<ō, āvī, ātum 1.> ||coagmentum||Übersicht aller Übersetzungen
- eng zusammenfügen, verbindencoāgmentārecoāgmentāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. coāgmentō 2. Person 2. coāgmentās 3. Person 3. coāgmentat | 1. Person 1. coāgmentāmus 2. Person 2. coāgmentātis 3. Person 3. coāgmentant |
| Futur | 1. Person 1. coāgmentābō 2. Person 2. coāgmentābis 3. Person 3. coāgmentābit | 1. Person 1. coāgmentābimus 2. Person 2. coāgmentābitis 3. Person 3. coāgmentābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. coāgmentābam 2. Person 2. coāgmentābās 3. Person 3. coāgmentābat | 1. Person 1. coāgmentābāmus 2. Person 2. coāgmentābātis 3. Person 3. coāgmentābant |
| Perfekt | 1. Person 1. coāgmentāvī 2. Person 2. coāgmentāvisti 3. Person 3. coāgmentāvit | 1. Person 1. coāgmentāvimus 2. Person 2. coāgmentāvistis 3. Person 3. coāgmentāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. coāgmentāverō 2. Person 2. coāgmentāveris 3. Person 3. coāgmentāverit | 1. Person 1. coāgmentāverimus 2. Person 2. coāgmentāveritis 3. Person 3. coāgmentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. coāgmentāveram 2. Person 2. coāgmentāverās 3. Person 3. coāgmentāverat | 1. Person 1. coāgmentāverāmus 2. Person 2. coāgmentāverātis 3. Person 3. coāgmentāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. coāgmentem 2. Person 2. coāgmentēs 3. Person 3. coāgmentet | 1. Person 1. coāgmentēmus 2. Person 2. coāgmentētis 3. Person 3. coāgmentent |
| Imperfekt | 1. Person 1. coāgmentārem 2. Person 2. coāgmentārēs 3. Person 3. coāgmentāret | 1. Person 1. coāgmentārēmus 2. Person 2. coāgmentārētis 3. Person 3. coāgmentārent |
| Perfekt | 1. Person 1. coāgmentāverim 2. Person 2. coāgmentāveris 3. Person 3. coāgmentāverit | 1. Person 1. coāgmentāverimus 2. Person 2. coāgmentāveritis 3. Person 3. coāgmentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. coāgmentāvissem 2. Person 2. coāgmentāvissēs 3. Person 3. coāgmentāvisset | 1. Person 1. coāgmentāvissēmus 2. Person 2. coāgmentāvissētis 3. Person 3. coāgmentāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | coāgmentā! | coāgmentāte! |
| Futur | 2. Person 2. coāgmentāto! 3. Person 3. coāgmentāto! | 2. Person 2. coāgmentātōte! 3. Person 3. coāgmentanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | coāgmentāre |
| Perfekt | coāgmentāvisse |
| Futur | coāgmentātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | coāgmentāns, coāgmentantis |
| Futur | coāgmentātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | coāgmentandī |
|---|---|
| Dativ | coāgmentandō |
| Akkusativ | ad coāgmentandum |
| Ablativ | coāgmentandō |
Supinum
| coāgmentātum |
