circumretire
<iō, īvī, ītum 4.> ||rete||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumrētīō 2. Person 2. circumrētīs 3. Person 3. circumrētīt | 1. Person 1. circumrētīmus 2. Person 2. circumrētītis 3. Person 3. circumrētīunt |
| Futur | 1. Person 1. circumrētīam 2. Person 2. circumrētīes 3. Person 3. circumrētīet | 1. Person 1. circumrētīemus 2. Person 2. circumrētīetis 3. Person 3. circumrētīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumrētīebam 2. Person 2. circumrētīebās 3. Person 3. circumrētīebat | 1. Person 1. circumrētīebāmus 2. Person 2. circumrētīebātis 3. Person 3. circumrētīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. circumrētīvī 2. Person 2. circumrētīvisti 3. Person 3. circumrētīvit | 1. Person 1. circumrētīvimus 2. Person 2. circumrētīvistis 3. Person 3. circumrētīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. circumrētīverō 2. Person 2. circumrētīveris 3. Person 3. circumrētīverit | 1. Person 1. circumrētīverimus 2. Person 2. circumrētīveritis 3. Person 3. circumrētīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumrētīveram 2. Person 2. circumrētīverās 3. Person 3. circumrētīverat | 1. Person 1. circumrētīverāmus 2. Person 2. circumrētīverātis 3. Person 3. circumrētīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumrētīam 2. Person 2. circumrētīās 3. Person 3. circumrētīat | 1. Person 1. circumrētīāmus 2. Person 2. circumrētīātis 3. Person 3. circumrētīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumrētīrem 2. Person 2. circumrētīrēs 3. Person 3. circumrētīret | 1. Person 1. circumrētīrēmus 2. Person 2. circumrētīrētis 3. Person 3. circumrētīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. circumrētīverim 2. Person 2. circumrētīveris 3. Person 3. circumrētīverit | 1. Person 1. circumrētīverimus 2. Person 2. circumrētīveritis 3. Person 3. circumrētīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumrētīvissem 2. Person 2. circumrētīvissēs 3. Person 3. circumrētīvisset | 1. Person 1. circumrētīvissēmus 2. Person 2. circumrētīvissētis 3. Person 3. circumrētīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | circumrētī! | circumrētīte! |
| Futur | 2. Person 2. circumrētīto! 3. Person 3. circumrētīto! | 2. Person 2. circumrētītōte! 3. Person 3. circumrētīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | circumrētīre |
| Perfekt | circumrētīvisse |
| Futur | circumrētītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | circumrētīens, circumrētīentis |
| Futur | circumrētītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | circumrētīendī |
|---|---|
| Dativ | circumrētīendō |
| Akkusativ | ad circumrētīendum |
| Ablativ | circumrētīendō |
Supinum
| circumrētītum |
