circumlustrare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Lucretius Carus Lucr.Übersicht aller Übersetzungen
- ringsum beleuchtencircum-lūstrārecircum-lūstrāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumlūstrō 2. Person 2. circumlūstrās 3. Person 3. circumlūstrat | 1. Person 1. circumlūstrāmus 2. Person 2. circumlūstrātis 3. Person 3. circumlūstrant |
| Futur | 1. Person 1. circumlūstrābō 2. Person 2. circumlūstrābis 3. Person 3. circumlūstrābit | 1. Person 1. circumlūstrābimus 2. Person 2. circumlūstrābitis 3. Person 3. circumlūstrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumlūstrābam 2. Person 2. circumlūstrābās 3. Person 3. circumlūstrābat | 1. Person 1. circumlūstrābāmus 2. Person 2. circumlūstrābātis 3. Person 3. circumlūstrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. circumlūstrāvī 2. Person 2. circumlūstrāvisti 3. Person 3. circumlūstrāvit | 1. Person 1. circumlūstrāvimus 2. Person 2. circumlūstrāvistis 3. Person 3. circumlūstrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. circumlūstrāverō 2. Person 2. circumlūstrāveris 3. Person 3. circumlūstrāverit | 1. Person 1. circumlūstrāverimus 2. Person 2. circumlūstrāveritis 3. Person 3. circumlūstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumlūstrāveram 2. Person 2. circumlūstrāverās 3. Person 3. circumlūstrāverat | 1. Person 1. circumlūstrāverāmus 2. Person 2. circumlūstrāverātis 3. Person 3. circumlūstrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumlūstrem 2. Person 2. circumlūstrēs 3. Person 3. circumlūstret | 1. Person 1. circumlūstrēmus 2. Person 2. circumlūstrētis 3. Person 3. circumlūstrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumlūstrārem 2. Person 2. circumlūstrārēs 3. Person 3. circumlūstrāret | 1. Person 1. circumlūstrārēmus 2. Person 2. circumlūstrārētis 3. Person 3. circumlūstrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. circumlūstrāverim 2. Person 2. circumlūstrāveris 3. Person 3. circumlūstrāverit | 1. Person 1. circumlūstrāverimus 2. Person 2. circumlūstrāveritis 3. Person 3. circumlūstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumlūstrāvissem 2. Person 2. circumlūstrāvissēs 3. Person 3. circumlūstrāvisset | 1. Person 1. circumlūstrāvissēmus 2. Person 2. circumlūstrāvissētis 3. Person 3. circumlūstrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | circumlūstrā! | circumlūstrāte! |
| Futur | 2. Person 2. circumlūstrāto! 3. Person 3. circumlūstrāto! | 2. Person 2. circumlūstrātōte! 3. Person 3. circumlūstranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | circumlūstrāre |
| Perfekt | circumlūstrāvisse |
| Futur | circumlūstrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | circumlūstrāns, circumlūstrantis |
| Futur | circumlūstrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | circumlūstrandī |
|---|---|
| Dativ | circumlūstrandō |
| Akkusativ | ad circumlūstrandum |
| Ablativ | circumlūstrandō |
Supinum
| circumlūstrātum |
