circumgestare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- überall herumtragencircum-gestārecircum-gestāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumgestō 2. Person 2. circumgestās 3. Person 3. circumgestat | 1. Person 1. circumgestāmus 2. Person 2. circumgestātis 3. Person 3. circumgestant |
| Futur | 1. Person 1. circumgestābō 2. Person 2. circumgestābis 3. Person 3. circumgestābit | 1. Person 1. circumgestābimus 2. Person 2. circumgestābitis 3. Person 3. circumgestābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumgestābam 2. Person 2. circumgestābās 3. Person 3. circumgestābat | 1. Person 1. circumgestābāmus 2. Person 2. circumgestābātis 3. Person 3. circumgestābant |
| Perfekt | 1. Person 1. circumgestāvī 2. Person 2. circumgestāvisti 3. Person 3. circumgestāvit | 1. Person 1. circumgestāvimus 2. Person 2. circumgestāvistis 3. Person 3. circumgestāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. circumgestāverō 2. Person 2. circumgestāveris 3. Person 3. circumgestāverit | 1. Person 1. circumgestāverimus 2. Person 2. circumgestāveritis 3. Person 3. circumgestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumgestāveram 2. Person 2. circumgestāverās 3. Person 3. circumgestāverat | 1. Person 1. circumgestāverāmus 2. Person 2. circumgestāverātis 3. Person 3. circumgestāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumgestem 2. Person 2. circumgestēs 3. Person 3. circumgestet | 1. Person 1. circumgestēmus 2. Person 2. circumgestētis 3. Person 3. circumgestent |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumgestārem 2. Person 2. circumgestārēs 3. Person 3. circumgestāret | 1. Person 1. circumgestārēmus 2. Person 2. circumgestārētis 3. Person 3. circumgestārent |
| Perfekt | 1. Person 1. circumgestāverim 2. Person 2. circumgestāveris 3. Person 3. circumgestāverit | 1. Person 1. circumgestāverimus 2. Person 2. circumgestāveritis 3. Person 3. circumgestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumgestāvissem 2. Person 2. circumgestāvissēs 3. Person 3. circumgestāvisset | 1. Person 1. circumgestāvissēmus 2. Person 2. circumgestāvissētis 3. Person 3. circumgestāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | circumgestā! | circumgestāte! |
| Futur | 2. Person 2. circumgestāto! 3. Person 3. circumgestāto! | 2. Person 2. circumgestātōte! 3. Person 3. circumgestanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | circumgestāre |
| Perfekt | circumgestāvisse |
| Futur | circumgestātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | circumgestāns, circumgestantis |
| Futur | circumgestātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | circumgestandī |
|---|---|
| Dativ | circumgestandō |
| Akkusativ | ad circumgestandum |
| Ablativ | circumgestandō |
Supinum
| circumgestātum |
