circumequitare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumequitō 2. Person 2. circumequitās 3. Person 3. circumequitat | 1. Person 1. circumequitāmus 2. Person 2. circumequitātis 3. Person 3. circumequitant |
| Futur | 1. Person 1. circumequitābō 2. Person 2. circumequitābis 3. Person 3. circumequitābit | 1. Person 1. circumequitābimus 2. Person 2. circumequitābitis 3. Person 3. circumequitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumequitābam 2. Person 2. circumequitābās 3. Person 3. circumequitābat | 1. Person 1. circumequitābāmus 2. Person 2. circumequitābātis 3. Person 3. circumequitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. circumequitāvī 2. Person 2. circumequitāvisti 3. Person 3. circumequitāvit | 1. Person 1. circumequitāvimus 2. Person 2. circumequitāvistis 3. Person 3. circumequitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. circumequitāverō 2. Person 2. circumequitāveris 3. Person 3. circumequitāverit | 1. Person 1. circumequitāverimus 2. Person 2. circumequitāveritis 3. Person 3. circumequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumequitāveram 2. Person 2. circumequitāverās 3. Person 3. circumequitāverat | 1. Person 1. circumequitāverāmus 2. Person 2. circumequitāverātis 3. Person 3. circumequitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. circumequitem 2. Person 2. circumequitēs 3. Person 3. circumequitet | 1. Person 1. circumequitēmus 2. Person 2. circumequitētis 3. Person 3. circumequitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. circumequitārem 2. Person 2. circumequitārēs 3. Person 3. circumequitāret | 1. Person 1. circumequitārēmus 2. Person 2. circumequitārētis 3. Person 3. circumequitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. circumequitāverim 2. Person 2. circumequitāveris 3. Person 3. circumequitāverit | 1. Person 1. circumequitāverimus 2. Person 2. circumequitāveritis 3. Person 3. circumequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. circumequitāvissem 2. Person 2. circumequitāvissēs 3. Person 3. circumequitāvisset | 1. Person 1. circumequitāvissēmus 2. Person 2. circumequitāvissētis 3. Person 3. circumequitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | circumequitā! | circumequitāte! |
| Futur | 2. Person 2. circumequitāto! 3. Person 3. circumequitāto! | 2. Person 2. circumequitātōte! 3. Person 3. circumequitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | circumequitāre |
| Perfekt | circumequitāvisse |
| Futur | circumequitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | circumequitāns, circumequitantis |
| Futur | circumequitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | circumequitandī |
|---|---|
| Dativ | circumequitandō |
| Akkusativ | ad circumequitandum |
| Ablativ | circumequitandō |
Supinum
| circumequitātum |
