cenitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||cenare||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cēnitō 2. Person 2. cēnitās 3. Person 3. cēnitat | 1. Person 1. cēnitāmus 2. Person 2. cēnitātis 3. Person 3. cēnitant |
| Futur | 1. Person 1. cēnitābō 2. Person 2. cēnitābis 3. Person 3. cēnitābit | 1. Person 1. cēnitābimus 2. Person 2. cēnitābitis 3. Person 3. cēnitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cēnitābam 2. Person 2. cēnitābās 3. Person 3. cēnitābat | 1. Person 1. cēnitābāmus 2. Person 2. cēnitābātis 3. Person 3. cēnitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cēnitāvī 2. Person 2. cēnitāvisti 3. Person 3. cēnitāvit | 1. Person 1. cēnitāvimus 2. Person 2. cēnitāvistis 3. Person 3. cēnitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cēnitāverō 2. Person 2. cēnitāveris 3. Person 3. cēnitāverit | 1. Person 1. cēnitāverimus 2. Person 2. cēnitāveritis 3. Person 3. cēnitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cēnitāveram 2. Person 2. cēnitāverās 3. Person 3. cēnitāverat | 1. Person 1. cēnitāverāmus 2. Person 2. cēnitāverātis 3. Person 3. cēnitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cēnitem 2. Person 2. cēnitēs 3. Person 3. cēnitet | 1. Person 1. cēnitēmus 2. Person 2. cēnitētis 3. Person 3. cēnitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cēnitārem 2. Person 2. cēnitārēs 3. Person 3. cēnitāret | 1. Person 1. cēnitārēmus 2. Person 2. cēnitārētis 3. Person 3. cēnitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cēnitāverim 2. Person 2. cēnitāveris 3. Person 3. cēnitāverit | 1. Person 1. cēnitāverimus 2. Person 2. cēnitāveritis 3. Person 3. cēnitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cēnitāvissem 2. Person 2. cēnitāvissēs 3. Person 3. cēnitāvisset | 1. Person 1. cēnitāvissēmus 2. Person 2. cēnitāvissētis 3. Person 3. cēnitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cēnitā! | cēnitāte! |
| Futur | 2. Person 2. cēnitāto! 3. Person 3. cēnitāto! | 2. Person 2. cēnitātōte! 3. Person 3. cēnitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cēnitāre |
| Perfekt | cēnitāvisse |
| Futur | cēnitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cēnitāns, cēnitantis |
| Futur | cēnitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cēnitandī |
|---|---|
| Dativ | cēnitandō |
| Akkusativ | ad cēnitandum |
| Ablativ | cēnitandō |
Supinum
| cēnitātum |
