cacuminare
<ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet ||cacumen|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cacūminō 2. Person 2. cacūminās 3. Person 3. cacūminat | 1. Person 1. cacūmināmus 2. Person 2. cacūminātis 3. Person 3. cacūminant |
| Futur | 1. Person 1. cacūminābō 2. Person 2. cacūminābis 3. Person 3. cacūminābit | 1. Person 1. cacūminābimus 2. Person 2. cacūminābitis 3. Person 3. cacūminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cacūminābam 2. Person 2. cacūminābās 3. Person 3. cacūminābat | 1. Person 1. cacūminābāmus 2. Person 2. cacūminābātis 3. Person 3. cacūminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cacūmināvī 2. Person 2. cacūmināvisti 3. Person 3. cacūmināvit | 1. Person 1. cacūmināvimus 2. Person 2. cacūmināvistis 3. Person 3. cacūmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cacūmināverō 2. Person 2. cacūmināveris 3. Person 3. cacūmināverit | 1. Person 1. cacūmināverimus 2. Person 2. cacūmināveritis 3. Person 3. cacūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cacūmināveram 2. Person 2. cacūmināverās 3. Person 3. cacūmināverat | 1. Person 1. cacūmināverāmus 2. Person 2. cacūmināverātis 3. Person 3. cacūmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cacūminem 2. Person 2. cacūminēs 3. Person 3. cacūminet | 1. Person 1. cacūminēmus 2. Person 2. cacūminētis 3. Person 3. cacūminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cacūminārem 2. Person 2. cacūminārēs 3. Person 3. cacūmināret | 1. Person 1. cacūminārēmus 2. Person 2. cacūminārētis 3. Person 3. cacūminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cacūmināverim 2. Person 2. cacūmināveris 3. Person 3. cacūmināverit | 1. Person 1. cacūmināverimus 2. Person 2. cacūmināveritis 3. Person 3. cacūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cacūmināvissem 2. Person 2. cacūmināvissēs 3. Person 3. cacūmināvisset | 1. Person 1. cacūmināvissēmus 2. Person 2. cacūmināvissētis 3. Person 3. cacūmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cacūminā! | cacūmināte! |
| Futur | 2. Person 2. cacūmināto! 3. Person 3. cacūmināto! | 2. Person 2. cacūminātōte! 3. Person 3. cacūminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cacūmināre |
| Perfekt | cacūmināvisse |
| Futur | cacūminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cacūmināns, cacūminantis |
| Futur | cacūminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cacūminandī |
|---|---|
| Dativ | cacūminandō |
| Akkusativ | ad cacūminandum |
| Ablativ | cacūminandō |
Supinum
| cacūminātum |
