Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. būcinō 2. Person 2. būcinās 3. Person 3. būcinat | 1. Person 1. būcināmus 2. Person 2. būcinātis 3. Person 3. būcinant |
| Futur | 1. Person 1. būcinābō 2. Person 2. būcinābis 3. Person 3. būcinābit | 1. Person 1. būcinābimus 2. Person 2. būcinābitis 3. Person 3. būcinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. būcinābam 2. Person 2. būcinābās 3. Person 3. būcinābat | 1. Person 1. būcinābāmus 2. Person 2. būcinābātis 3. Person 3. būcinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. būcināvī 2. Person 2. būcināvisti 3. Person 3. būcināvit | 1. Person 1. būcināvimus 2. Person 2. būcināvistis 3. Person 3. būcināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. būcināverō 2. Person 2. būcināveris 3. Person 3. būcināverit | 1. Person 1. būcināverimus 2. Person 2. būcināveritis 3. Person 3. būcināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. būcināveram 2. Person 2. būcināverās 3. Person 3. būcināverat | 1. Person 1. būcināverāmus 2. Person 2. būcināverātis 3. Person 3. būcināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. būcinem 2. Person 2. būcinēs 3. Person 3. būcinet | 1. Person 1. būcinēmus 2. Person 2. būcinētis 3. Person 3. būcinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. būcinārem 2. Person 2. būcinārēs 3. Person 3. būcināret | 1. Person 1. būcinārēmus 2. Person 2. būcinārētis 3. Person 3. būcinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. būcināverim 2. Person 2. būcināveris 3. Person 3. būcināverit | 1. Person 1. būcināverimus 2. Person 2. būcināveritis 3. Person 3. būcināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. būcināvissem 2. Person 2. būcināvissēs 3. Person 3. būcināvisset | 1. Person 1. būcināvissēmus 2. Person 2. būcināvissētis 3. Person 3. būcināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | būcinā! | būcināte! |
| Futur | 2. Person 2. būcināto! 3. Person 3. būcināto! | 2. Person 2. būcinātōte! 3. Person 3. būcinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | būcināre |
| Perfekt | būcināvisse |
| Futur | būcinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | būcināns, būcinantis |
| Futur | būcinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | būcinandī |
|---|---|
| Dativ | būcinandō |
| Akkusativ | ad būcinandum |
| Ablativ | būcinandō |
Supinum
| būcinātum |
