autumare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- autumāre
- autumāre Antonym → siehe „negāre“autumāre Antonym → siehe „negāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. autumō 2. Person 2. autumās 3. Person 3. autumat | 1. Person 1. autumāmus 2. Person 2. autumātis 3. Person 3. autumant |
| Futur | 1. Person 1. autumābō 2. Person 2. autumābis 3. Person 3. autumābit | 1. Person 1. autumābimus 2. Person 2. autumābitis 3. Person 3. autumābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. autumābam 2. Person 2. autumābās 3. Person 3. autumābat | 1. Person 1. autumābāmus 2. Person 2. autumābātis 3. Person 3. autumābant |
| Perfekt | 1. Person 1. autumāvī 2. Person 2. autumāvisti 3. Person 3. autumāvit | 1. Person 1. autumāvimus 2. Person 2. autumāvistis 3. Person 3. autumāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. autumāverō 2. Person 2. autumāveris 3. Person 3. autumāverit | 1. Person 1. autumāverimus 2. Person 2. autumāveritis 3. Person 3. autumāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. autumāveram 2. Person 2. autumāverās 3. Person 3. autumāverat | 1. Person 1. autumāverāmus 2. Person 2. autumāverātis 3. Person 3. autumāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. autumem 2. Person 2. autumēs 3. Person 3. autumet | 1. Person 1. autumēmus 2. Person 2. autumētis 3. Person 3. autument |
| Imperfekt | 1. Person 1. autumārem 2. Person 2. autumārēs 3. Person 3. autumāret | 1. Person 1. autumārēmus 2. Person 2. autumārētis 3. Person 3. autumārent |
| Perfekt | 1. Person 1. autumāverim 2. Person 2. autumāveris 3. Person 3. autumāverit | 1. Person 1. autumāverimus 2. Person 2. autumāveritis 3. Person 3. autumāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. autumāvissem 2. Person 2. autumāvissēs 3. Person 3. autumāvisset | 1. Person 1. autumāvissēmus 2. Person 2. autumāvissētis 3. Person 3. autumāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | autumā! | autumāte! |
| Futur | 2. Person 2. autumāto! 3. Person 3. autumāto! | 2. Person 2. autumātōte! 3. Person 3. autumanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | autumāre |
| Perfekt | autumāvisse |
| Futur | autumātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | autumāns, autumantis |
| Futur | autumātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | autumandī |
|---|---|
| Dativ | autumandō |
| Akkusativ | ad autumandum |
| Ablativ | autumandō |
Supinum
| autumātum |