attentare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- at-tentāre → siehe „at-temptāre“at-tentāre → siehe „at-temptāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. attentō 2. Person 2. attentās 3. Person 3. attentat | 1. Person 1. attentāmus 2. Person 2. attentātis 3. Person 3. attentant |
| Futur | 1. Person 1. attentābō 2. Person 2. attentābis 3. Person 3. attentābit | 1. Person 1. attentābimus 2. Person 2. attentābitis 3. Person 3. attentābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. attentābam 2. Person 2. attentābās 3. Person 3. attentābat | 1. Person 1. attentābāmus 2. Person 2. attentābātis 3. Person 3. attentābant |
| Perfekt | 1. Person 1. attentāvī 2. Person 2. attentāvisti 3. Person 3. attentāvit | 1. Person 1. attentāvimus 2. Person 2. attentāvistis 3. Person 3. attentāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. attentāverō 2. Person 2. attentāveris 3. Person 3. attentāverit | 1. Person 1. attentāverimus 2. Person 2. attentāveritis 3. Person 3. attentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. attentāveram 2. Person 2. attentāverās 3. Person 3. attentāverat | 1. Person 1. attentāverāmus 2. Person 2. attentāverātis 3. Person 3. attentāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. attentem 2. Person 2. attentēs 3. Person 3. attentet | 1. Person 1. attentēmus 2. Person 2. attentētis 3. Person 3. attentent |
| Imperfekt | 1. Person 1. attentārem 2. Person 2. attentārēs 3. Person 3. attentāret | 1. Person 1. attentārēmus 2. Person 2. attentārētis 3. Person 3. attentārent |
| Perfekt | 1. Person 1. attentāverim 2. Person 2. attentāveris 3. Person 3. attentāverit | 1. Person 1. attentāverimus 2. Person 2. attentāveritis 3. Person 3. attentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. attentāvissem 2. Person 2. attentāvissēs 3. Person 3. attentāvisset | 1. Person 1. attentāvissēmus 2. Person 2. attentāvissētis 3. Person 3. attentāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | attentā! | attentāte! |
| Futur | 2. Person 2. attentāto! 3. Person 3. attentāto! | 2. Person 2. attentātōte! 3. Person 3. attentanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | attentāre |
| Perfekt | attentāvisse |
| Futur | attentātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | attentāns, attentantis |
| Futur | attentātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | attentandī |
|---|---|
| Dativ | attentandō |
| Akkusativ | ad attentandum |
| Ablativ | attentandō |
Supinum
| attentātum |
