attaminare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- antastenat-tāmināreat-tāmināre
- verführenat-tāmināre figurativ, in übertragenem Sinnfigat-tāmināre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. attāminō 2. Person 2. attāminās 3. Person 3. attāminat | 1. Person 1. attāmināmus 2. Person 2. attāminātis 3. Person 3. attāminant |
| Futur | 1. Person 1. attāminābō 2. Person 2. attāminābis 3. Person 3. attāminābit | 1. Person 1. attāminābimus 2. Person 2. attāminābitis 3. Person 3. attāminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. attāminābam 2. Person 2. attāminābās 3. Person 3. attāminābat | 1. Person 1. attāminābāmus 2. Person 2. attāminābātis 3. Person 3. attāminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. attāmināvī 2. Person 2. attāmināvisti 3. Person 3. attāmināvit | 1. Person 1. attāmināvimus 2. Person 2. attāmināvistis 3. Person 3. attāmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. attāmināverō 2. Person 2. attāmināveris 3. Person 3. attāmināverit | 1. Person 1. attāmināverimus 2. Person 2. attāmināveritis 3. Person 3. attāmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. attāmināveram 2. Person 2. attāmināverās 3. Person 3. attāmināverat | 1. Person 1. attāmināverāmus 2. Person 2. attāmināverātis 3. Person 3. attāmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. attāminem 2. Person 2. attāminēs 3. Person 3. attāminet | 1. Person 1. attāminēmus 2. Person 2. attāminētis 3. Person 3. attāminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. attāminārem 2. Person 2. attāminārēs 3. Person 3. attāmināret | 1. Person 1. attāminārēmus 2. Person 2. attāminārētis 3. Person 3. attāminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. attāmināverim 2. Person 2. attāmināveris 3. Person 3. attāmināverit | 1. Person 1. attāmināverimus 2. Person 2. attāmināveritis 3. Person 3. attāmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. attāmināvissem 2. Person 2. attāmināvissēs 3. Person 3. attāmināvisset | 1. Person 1. attāmināvissēmus 2. Person 2. attāmināvissētis 3. Person 3. attāmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | attāminā! | attāmināte! |
| Futur | 2. Person 2. attāmināto! 3. Person 3. attāmināto! | 2. Person 2. attāminātōte! 3. Person 3. attāminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | attāmināre |
| Perfekt | attāmināvisse |
| Futur | attāminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | attāmināns, attāminantis |
| Futur | attāminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | attāminandī |
|---|---|
| Dativ | attāminandō |
| Akkusativ | ad attāminandum |
| Ablativ | attāminandō |
Supinum
| attāminātum |
