assultare
<ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- heranspringen, heranstürmen, angreifenas-sultāreas-sultāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. assultō 2. Person 2. assultās 3. Person 3. assultat | 1. Person 1. assultāmus 2. Person 2. assultātis 3. Person 3. assultant |
| Futur | 1. Person 1. assultābō 2. Person 2. assultābis 3. Person 3. assultābit | 1. Person 1. assultābimus 2. Person 2. assultābitis 3. Person 3. assultābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. assultābam 2. Person 2. assultābās 3. Person 3. assultābat | 1. Person 1. assultābāmus 2. Person 2. assultābātis 3. Person 3. assultābant |
| Perfekt | 1. Person 1. assultāvī 2. Person 2. assultāvisti 3. Person 3. assultāvit | 1. Person 1. assultāvimus 2. Person 2. assultāvistis 3. Person 3. assultāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. assultāverō 2. Person 2. assultāveris 3. Person 3. assultāverit | 1. Person 1. assultāverimus 2. Person 2. assultāveritis 3. Person 3. assultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. assultāveram 2. Person 2. assultāverās 3. Person 3. assultāverat | 1. Person 1. assultāverāmus 2. Person 2. assultāverātis 3. Person 3. assultāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. assultem 2. Person 2. assultēs 3. Person 3. assultet | 1. Person 1. assultēmus 2. Person 2. assultētis 3. Person 3. assultent |
| Imperfekt | 1. Person 1. assultārem 2. Person 2. assultārēs 3. Person 3. assultāret | 1. Person 1. assultārēmus 2. Person 2. assultārētis 3. Person 3. assultārent |
| Perfekt | 1. Person 1. assultāverim 2. Person 2. assultāveris 3. Person 3. assultāverit | 1. Person 1. assultāverimus 2. Person 2. assultāveritis 3. Person 3. assultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. assultāvissem 2. Person 2. assultāvissēs 3. Person 3. assultāvisset | 1. Person 1. assultāvissēmus 2. Person 2. assultāvissētis 3. Person 3. assultāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | assultā! | assultāte! |
| Futur | 2. Person 2. assultāto! 3. Person 3. assultāto! | 2. Person 2. assultātōte! 3. Person 3. assultanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | assultāre |
| Perfekt | assultāvisse |
| Futur | assultātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | assultāns, assultantis |
| Futur | assultātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | assultandī |
|---|---|
| Dativ | assultandō |
| Akkusativ | ad assultandum |
| Ablativ | assultandō |
Supinum
| assultātum |
