argutare
<ō, āvī, ātum 1.> argūtārī <or, ātus sum 1.> ||argutus||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. argūtō 2. Person 2. argūtās 3. Person 3. argūtat | 1. Person 1. argūtāmus 2. Person 2. argūtātis 3. Person 3. argūtant |
| Futur | 1. Person 1. argūtābō 2. Person 2. argūtābis 3. Person 3. argūtābit | 1. Person 1. argūtābimus 2. Person 2. argūtābitis 3. Person 3. argūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. argūtābam 2. Person 2. argūtābās 3. Person 3. argūtābat | 1. Person 1. argūtābāmus 2. Person 2. argūtābātis 3. Person 3. argūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. argūtāvī 2. Person 2. argūtāvisti 3. Person 3. argūtāvit | 1. Person 1. argūtāvimus 2. Person 2. argūtāvistis 3. Person 3. argūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. argūtāverō 2. Person 2. argūtāveris 3. Person 3. argūtāverit | 1. Person 1. argūtāverimus 2. Person 2. argūtāveritis 3. Person 3. argūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. argūtāveram 2. Person 2. argūtāverās 3. Person 3. argūtāverat | 1. Person 1. argūtāverāmus 2. Person 2. argūtāverātis 3. Person 3. argūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. argūtem 2. Person 2. argūtēs 3. Person 3. argūtet | 1. Person 1. argūtēmus 2. Person 2. argūtētis 3. Person 3. argūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. argūtārem 2. Person 2. argūtārēs 3. Person 3. argūtāret | 1. Person 1. argūtārēmus 2. Person 2. argūtārētis 3. Person 3. argūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. argūtāverim 2. Person 2. argūtāveris 3. Person 3. argūtāverit | 1. Person 1. argūtāverimus 2. Person 2. argūtāveritis 3. Person 3. argūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. argūtāvissem 2. Person 2. argūtāvissēs 3. Person 3. argūtāvisset | 1. Person 1. argūtāvissēmus 2. Person 2. argūtāvissētis 3. Person 3. argūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | argūtā! | argūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. argūtāto! 3. Person 3. argūtāto! | 2. Person 2. argūtātōte! 3. Person 3. argūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | argūtāre |
| Perfekt | argūtāvisse |
| Futur | argūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | argūtāns, argūtantis |
| Futur | argūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | argūtandī |
|---|---|
| Dativ | argūtandō |
| Akkusativ | ad argūtandum |
| Ablativ | argūtandō |
Supinum
| argūtātum |
