angustare
<ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet ||angustus|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- einengen, beschränkenangustāreangustāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. angustō 2. Person 2. angustās 3. Person 3. angustat | 1. Person 1. angustāmus 2. Person 2. angustātis 3. Person 3. angustant |
| Futur | 1. Person 1. angustābō 2. Person 2. angustābis 3. Person 3. angustābit | 1. Person 1. angustābimus 2. Person 2. angustābitis 3. Person 3. angustābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. angustābam 2. Person 2. angustābās 3. Person 3. angustābat | 1. Person 1. angustābāmus 2. Person 2. angustābātis 3. Person 3. angustābant |
| Perfekt | 1. Person 1. angustāvī 2. Person 2. angustāvisti 3. Person 3. angustāvit | 1. Person 1. angustāvimus 2. Person 2. angustāvistis 3. Person 3. angustāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. angustāverō 2. Person 2. angustāveris 3. Person 3. angustāverit | 1. Person 1. angustāverimus 2. Person 2. angustāveritis 3. Person 3. angustāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. angustāveram 2. Person 2. angustāverās 3. Person 3. angustāverat | 1. Person 1. angustāverāmus 2. Person 2. angustāverātis 3. Person 3. angustāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. angustem 2. Person 2. angustēs 3. Person 3. angustet | 1. Person 1. angustēmus 2. Person 2. angustētis 3. Person 3. angustent |
| Imperfekt | 1. Person 1. angustārem 2. Person 2. angustārēs 3. Person 3. angustāret | 1. Person 1. angustārēmus 2. Person 2. angustārētis 3. Person 3. angustārent |
| Perfekt | 1. Person 1. angustāverim 2. Person 2. angustāveris 3. Person 3. angustāverit | 1. Person 1. angustāverimus 2. Person 2. angustāveritis 3. Person 3. angustāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. angustāvissem 2. Person 2. angustāvissēs 3. Person 3. angustāvisset | 1. Person 1. angustāvissēmus 2. Person 2. angustāvissētis 3. Person 3. angustāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | angustā! | angustāte! |
| Futur | 2. Person 2. angustāto! 3. Person 3. angustāto! | 2. Person 2. angustātōte! 3. Person 3. angustanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | angustāre |
| Perfekt | angustāvisse |
| Futur | angustātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | angustāns, angustantis |
| Futur | angustātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | angustandī |
|---|---|
| Dativ | angustandō |
| Akkusativ | ad angustandum |
| Ablativ | angustandō |
Supinum
| angustātum |
