alienare
<ō, āvī, ātum 1.> ||alius||Übersicht aller Übersetzungen
- veräußern, abtretenaliēnāre RechtswesenJURaliēnāre RechtswesenJUR
- entfremden, verfeindenaliēnārealiēnāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. aliēnō 2. Person 2. aliēnās 3. Person 3. aliēnat | 1. Person 1. aliēnāmus 2. Person 2. aliēnātis 3. Person 3. aliēnant |
| Futur | 1. Person 1. aliēnābō 2. Person 2. aliēnābis 3. Person 3. aliēnābit | 1. Person 1. aliēnābimus 2. Person 2. aliēnābitis 3. Person 3. aliēnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. aliēnābam 2. Person 2. aliēnābās 3. Person 3. aliēnābat | 1. Person 1. aliēnābāmus 2. Person 2. aliēnābātis 3. Person 3. aliēnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. aliēnāvī 2. Person 2. aliēnāvisti 3. Person 3. aliēnāvit | 1. Person 1. aliēnāvimus 2. Person 2. aliēnāvistis 3. Person 3. aliēnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. aliēnāverō 2. Person 2. aliēnāveris 3. Person 3. aliēnāverit | 1. Person 1. aliēnāverimus 2. Person 2. aliēnāveritis 3. Person 3. aliēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. aliēnāveram 2. Person 2. aliēnāverās 3. Person 3. aliēnāverat | 1. Person 1. aliēnāverāmus 2. Person 2. aliēnāverātis 3. Person 3. aliēnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. aliēnem 2. Person 2. aliēnēs 3. Person 3. aliēnet | 1. Person 1. aliēnēmus 2. Person 2. aliēnētis 3. Person 3. aliēnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. aliēnārem 2. Person 2. aliēnārēs 3. Person 3. aliēnāret | 1. Person 1. aliēnārēmus 2. Person 2. aliēnārētis 3. Person 3. aliēnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. aliēnāverim 2. Person 2. aliēnāveris 3. Person 3. aliēnāverit | 1. Person 1. aliēnāverimus 2. Person 2. aliēnāveritis 3. Person 3. aliēnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. aliēnāvissem 2. Person 2. aliēnāvissēs 3. Person 3. aliēnāvisset | 1. Person 1. aliēnāvissēmus 2. Person 2. aliēnāvissētis 3. Person 3. aliēnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | aliēnā! | aliēnāte! |
| Futur | 2. Person 2. aliēnāto! 3. Person 3. aliēnāto! | 2. Person 2. aliēnātōte! 3. Person 3. aliēnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | aliēnāre |
| Perfekt | aliēnāvisse |
| Futur | aliēnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | aliēnāns, aliēnantis |
| Futur | aliēnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | aliēnandī |
|---|---|
| Dativ | aliēnandō |
| Akkusativ | ad aliēnandum |
| Ablativ | aliēnandō |
Supinum
| aliēnātum |
