aeternare
<ō, āvī, ātum 1.> ||aeternus||Q. Horatius Flaccus Hor.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. aeternō 2. Person 2. aeternās 3. Person 3. aeternat | 1. Person 1. aeternāmus 2. Person 2. aeternātis 3. Person 3. aeternant |
| Futur | 1. Person 1. aeternābō 2. Person 2. aeternābis 3. Person 3. aeternābit | 1. Person 1. aeternābimus 2. Person 2. aeternābitis 3. Person 3. aeternābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. aeternābam 2. Person 2. aeternābās 3. Person 3. aeternābat | 1. Person 1. aeternābāmus 2. Person 2. aeternābātis 3. Person 3. aeternābant |
| Perfekt | 1. Person 1. aeternāvī 2. Person 2. aeternāvisti 3. Person 3. aeternāvit | 1. Person 1. aeternāvimus 2. Person 2. aeternāvistis 3. Person 3. aeternāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. aeternāverō 2. Person 2. aeternāveris 3. Person 3. aeternāverit | 1. Person 1. aeternāverimus 2. Person 2. aeternāveritis 3. Person 3. aeternāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. aeternāveram 2. Person 2. aeternāverās 3. Person 3. aeternāverat | 1. Person 1. aeternāverāmus 2. Person 2. aeternāverātis 3. Person 3. aeternāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. aeternem 2. Person 2. aeternēs 3. Person 3. aeternet | 1. Person 1. aeternēmus 2. Person 2. aeternētis 3. Person 3. aeternent |
| Imperfekt | 1. Person 1. aeternārem 2. Person 2. aeternārēs 3. Person 3. aeternāret | 1. Person 1. aeternārēmus 2. Person 2. aeternārētis 3. Person 3. aeternārent |
| Perfekt | 1. Person 1. aeternāverim 2. Person 2. aeternāveris 3. Person 3. aeternāverit | 1. Person 1. aeternāverimus 2. Person 2. aeternāveritis 3. Person 3. aeternāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. aeternāvissem 2. Person 2. aeternāvissēs 3. Person 3. aeternāvisset | 1. Person 1. aeternāvissēmus 2. Person 2. aeternāvissētis 3. Person 3. aeternāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | aeternā! | aeternāte! |
| Futur | 2. Person 2. aeternāto! 3. Person 3. aeternāto! | 2. Person 2. aeternātōte! 3. Person 3. aeternanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | aeternāre |
| Perfekt | aeternāvisse |
| Futur | aeternātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | aeternāns, aeternantis |
| Futur | aeternātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | aeternandī |
|---|---|
| Dativ | aeternandō |
| Akkusativ | ad aeternandum |
| Ablativ | aeternandō |
Supinum
| aeternātum |
