adinspectare
<ō, āvī, ātum 1.>C. Suetonius Tranquillus Suet.Übersicht aller Übersetzungen
- mit ansehenad-īnspectāread-īnspectāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adīnspectō 2. Person 2. adīnspectās 3. Person 3. adīnspectat | 1. Person 1. adīnspectāmus 2. Person 2. adīnspectātis 3. Person 3. adīnspectant |
| Futur | 1. Person 1. adīnspectābō 2. Person 2. adīnspectābis 3. Person 3. adīnspectābit | 1. Person 1. adīnspectābimus 2. Person 2. adīnspectābitis 3. Person 3. adīnspectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. adīnspectābam 2. Person 2. adīnspectābās 3. Person 3. adīnspectābat | 1. Person 1. adīnspectābāmus 2. Person 2. adīnspectābātis 3. Person 3. adīnspectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. adīnspectāvī 2. Person 2. adīnspectāvisti 3. Person 3. adīnspectāvit | 1. Person 1. adīnspectāvimus 2. Person 2. adīnspectāvistis 3. Person 3. adīnspectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. adīnspectāverō 2. Person 2. adīnspectāveris 3. Person 3. adīnspectāverit | 1. Person 1. adīnspectāverimus 2. Person 2. adīnspectāveritis 3. Person 3. adīnspectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adīnspectāveram 2. Person 2. adīnspectāverās 3. Person 3. adīnspectāverat | 1. Person 1. adīnspectāverāmus 2. Person 2. adīnspectāverātis 3. Person 3. adīnspectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adīnspectem 2. Person 2. adīnspectēs 3. Person 3. adīnspectet | 1. Person 1. adīnspectēmus 2. Person 2. adīnspectētis 3. Person 3. adīnspectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. adīnspectārem 2. Person 2. adīnspectārēs 3. Person 3. adīnspectāret | 1. Person 1. adīnspectārēmus 2. Person 2. adīnspectārētis 3. Person 3. adīnspectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. adīnspectāverim 2. Person 2. adīnspectāveris 3. Person 3. adīnspectāverit | 1. Person 1. adīnspectāverimus 2. Person 2. adīnspectāveritis 3. Person 3. adīnspectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adīnspectāvissem 2. Person 2. adīnspectāvissēs 3. Person 3. adīnspectāvisset | 1. Person 1. adīnspectāvissēmus 2. Person 2. adīnspectāvissētis 3. Person 3. adīnspectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | adīnspectā! | adīnspectāte! |
| Futur | 2. Person 2. adīnspectāto! 3. Person 3. adīnspectāto! | 2. Person 2. adīnspectātōte! 3. Person 3. adīnspectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | adīnspectāre |
| Perfekt | adīnspectāvisse |
| Futur | adīnspectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | adīnspectāns, adīnspectantis |
| Futur | adīnspectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | adīnspectandī |
|---|---|
| Dativ | adīnspectandō |
| Akkusativ | ad adīnspectandum |
| Ablativ | adīnspectandō |
Supinum
| adīnspectātum |
