Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. accūsitō 2. Person 2. accūsitās 3. Person 3. accūsitat | 1. Person 1. accūsitāmus 2. Person 2. accūsitātis 3. Person 3. accūsitant |
| Futur | 1. Person 1. accūsitābō 2. Person 2. accūsitābis 3. Person 3. accūsitābit | 1. Person 1. accūsitābimus 2. Person 2. accūsitābitis 3. Person 3. accūsitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. accūsitābam 2. Person 2. accūsitābās 3. Person 3. accūsitābat | 1. Person 1. accūsitābāmus 2. Person 2. accūsitābātis 3. Person 3. accūsitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. accūsitāvī 2. Person 2. accūsitāvisti 3. Person 3. accūsitāvit | 1. Person 1. accūsitāvimus 2. Person 2. accūsitāvistis 3. Person 3. accūsitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. accūsitāverō 2. Person 2. accūsitāveris 3. Person 3. accūsitāverit | 1. Person 1. accūsitāverimus 2. Person 2. accūsitāveritis 3. Person 3. accūsitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. accūsitāveram 2. Person 2. accūsitāverās 3. Person 3. accūsitāverat | 1. Person 1. accūsitāverāmus 2. Person 2. accūsitāverātis 3. Person 3. accūsitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. accūsitem 2. Person 2. accūsitēs 3. Person 3. accūsitet | 1. Person 1. accūsitēmus 2. Person 2. accūsitētis 3. Person 3. accūsitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. accūsitārem 2. Person 2. accūsitārēs 3. Person 3. accūsitāret | 1. Person 1. accūsitārēmus 2. Person 2. accūsitārētis 3. Person 3. accūsitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. accūsitāverim 2. Person 2. accūsitāveris 3. Person 3. accūsitāverit | 1. Person 1. accūsitāverimus 2. Person 2. accūsitāveritis 3. Person 3. accūsitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. accūsitāvissem 2. Person 2. accūsitāvissēs 3. Person 3. accūsitāvisset | 1. Person 1. accūsitāvissēmus 2. Person 2. accūsitāvissētis 3. Person 3. accūsitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | accūsitā! | accūsitāte! |
| Futur | 2. Person 2. accūsitāto! 3. Person 3. accūsitāto! | 2. Person 2. accūsitātōte! 3. Person 3. accūsitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | accūsitāre |
| Perfekt | accūsitāvisse |
| Futur | accūsitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | accūsitāns, accūsitantis |
| Futur | accūsitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | accūsitandī |
|---|---|
| Dativ | accūsitandō |
| Akkusativ | ad accūsitandum |
| Ablativ | accūsitandō |
Supinum
| accūsitātum |
