acclamare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- ausrufen, (laut) bezeichnen (+doppelt dopp.Akkusativ akk jemanden als jemanden/etwas)ac-clāmāreac-clāmāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. acclāmō 2. Person 2. acclāmās 3. Person 3. acclāmat | 1. Person 1. acclāmāmus 2. Person 2. acclāmātis 3. Person 3. acclāmant |
| Futur | 1. Person 1. acclāmābō 2. Person 2. acclāmābis 3. Person 3. acclāmābit | 1. Person 1. acclāmābimus 2. Person 2. acclāmābitis 3. Person 3. acclāmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. acclāmābam 2. Person 2. acclāmābās 3. Person 3. acclāmābat | 1. Person 1. acclāmābāmus 2. Person 2. acclāmābātis 3. Person 3. acclāmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. acclāmāvī 2. Person 2. acclāmāvisti 3. Person 3. acclāmāvit | 1. Person 1. acclāmāvimus 2. Person 2. acclāmāvistis 3. Person 3. acclāmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. acclāmāverō 2. Person 2. acclāmāveris 3. Person 3. acclāmāverit | 1. Person 1. acclāmāverimus 2. Person 2. acclāmāveritis 3. Person 3. acclāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. acclāmāveram 2. Person 2. acclāmāverās 3. Person 3. acclāmāverat | 1. Person 1. acclāmāverāmus 2. Person 2. acclāmāverātis 3. Person 3. acclāmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. acclāmem 2. Person 2. acclāmēs 3. Person 3. acclāmet | 1. Person 1. acclāmēmus 2. Person 2. acclāmētis 3. Person 3. acclāment |
| Imperfekt | 1. Person 1. acclāmārem 2. Person 2. acclāmārēs 3. Person 3. acclāmāret | 1. Person 1. acclāmārēmus 2. Person 2. acclāmārētis 3. Person 3. acclāmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. acclāmāverim 2. Person 2. acclāmāveris 3. Person 3. acclāmāverit | 1. Person 1. acclāmāverimus 2. Person 2. acclāmāveritis 3. Person 3. acclāmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. acclāmāvissem 2. Person 2. acclāmāvissēs 3. Person 3. acclāmāvisset | 1. Person 1. acclāmāvissēmus 2. Person 2. acclāmāvissētis 3. Person 3. acclāmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | acclāmā! | acclāmāte! |
| Futur | 2. Person 2. acclāmāto! 3. Person 3. acclāmāto! | 2. Person 2. acclāmātōte! 3. Person 3. acclāmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | acclāmāre |
| Perfekt | acclāmāvisse |
| Futur | acclāmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | acclāmāns, acclāmantis |
| Futur | acclāmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | acclāmandī |
|---|---|
| Dativ | acclāmandō |
| Akkusativ | ad acclāmandum |
| Ablativ | acclāmandō |
Supinum
| acclāmātum |
