abnutare
<ō, āvī, ātum 1.> ||abnuere|| (vorklassischvkl.,spätlateinisch spätl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abnūtō 2. Person 2. abnūtās 3. Person 3. abnūtat | 1. Person 1. abnūtāmus 2. Person 2. abnūtātis 3. Person 3. abnūtant |
| Futur | 1. Person 1. abnūtābō 2. Person 2. abnūtābis 3. Person 3. abnūtābit | 1. Person 1. abnūtābimus 2. Person 2. abnūtābitis 3. Person 3. abnūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. abnūtābam 2. Person 2. abnūtābās 3. Person 3. abnūtābat | 1. Person 1. abnūtābāmus 2. Person 2. abnūtābātis 3. Person 3. abnūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. abnūtāvī 2. Person 2. abnūtāvisti 3. Person 3. abnūtāvit | 1. Person 1. abnūtāvimus 2. Person 2. abnūtāvistis 3. Person 3. abnūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. abnūtāverō 2. Person 2. abnūtāveris 3. Person 3. abnūtāverit | 1. Person 1. abnūtāverimus 2. Person 2. abnūtāveritis 3. Person 3. abnūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abnūtāveram 2. Person 2. abnūtāverās 3. Person 3. abnūtāverat | 1. Person 1. abnūtāverāmus 2. Person 2. abnūtāverātis 3. Person 3. abnūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abnūtem 2. Person 2. abnūtēs 3. Person 3. abnūtet | 1. Person 1. abnūtēmus 2. Person 2. abnūtētis 3. Person 3. abnūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. abnūtārem 2. Person 2. abnūtārēs 3. Person 3. abnūtāret | 1. Person 1. abnūtārēmus 2. Person 2. abnūtārētis 3. Person 3. abnūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. abnūtāverim 2. Person 2. abnūtāveris 3. Person 3. abnūtāverit | 1. Person 1. abnūtāverimus 2. Person 2. abnūtāveritis 3. Person 3. abnūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abnūtāvissem 2. Person 2. abnūtāvissēs 3. Person 3. abnūtāvisset | 1. Person 1. abnūtāvissēmus 2. Person 2. abnūtāvissētis 3. Person 3. abnūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | abnūtā! | abnūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. abnūtāto! 3. Person 3. abnūtāto! | 2. Person 2. abnūtātōte! 3. Person 3. abnūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | abnūtāre |
| Perfekt | abnūtāvisse |
| Futur | abnūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | abnūtāns, abnūtantis |
| Futur | abnūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | abnūtandī |
|---|---|
| Dativ | abnūtandō |
| Akkusativ | ad abnūtandum |
| Ablativ | abnūtandō |
Supinum
| abnūtātum |
