abequitare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Livius Liv.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abequitō 2. Person 2. abequitās 3. Person 3. abequitat | 1. Person 1. abequitāmus 2. Person 2. abequitātis 3. Person 3. abequitant |
| Futur | 1. Person 1. abequitābō 2. Person 2. abequitābis 3. Person 3. abequitābit | 1. Person 1. abequitābimus 2. Person 2. abequitābitis 3. Person 3. abequitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. abequitābam 2. Person 2. abequitābās 3. Person 3. abequitābat | 1. Person 1. abequitābāmus 2. Person 2. abequitābātis 3. Person 3. abequitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. abequitāvī 2. Person 2. abequitāvisti 3. Person 3. abequitāvit | 1. Person 1. abequitāvimus 2. Person 2. abequitāvistis 3. Person 3. abequitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. abequitāverō 2. Person 2. abequitāveris 3. Person 3. abequitāverit | 1. Person 1. abequitāverimus 2. Person 2. abequitāveritis 3. Person 3. abequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abequitāveram 2. Person 2. abequitāverās 3. Person 3. abequitāverat | 1. Person 1. abequitāverāmus 2. Person 2. abequitāverātis 3. Person 3. abequitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abequitem 2. Person 2. abequitēs 3. Person 3. abequitet | 1. Person 1. abequitēmus 2. Person 2. abequitētis 3. Person 3. abequitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. abequitārem 2. Person 2. abequitārēs 3. Person 3. abequitāret | 1. Person 1. abequitārēmus 2. Person 2. abequitārētis 3. Person 3. abequitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. abequitāverim 2. Person 2. abequitāveris 3. Person 3. abequitāverit | 1. Person 1. abequitāverimus 2. Person 2. abequitāveritis 3. Person 3. abequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abequitāvissem 2. Person 2. abequitāvissēs 3. Person 3. abequitāvisset | 1. Person 1. abequitāvissēmus 2. Person 2. abequitāvissētis 3. Person 3. abequitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | abequitā! | abequitāte! |
| Futur | 2. Person 2. abequitāto! 3. Person 3. abequitāto! | 2. Person 2. abequitātōte! 3. Person 3. abequitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | abequitāre |
| Perfekt | abequitāvisse |
| Futur | abequitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | abequitāns, abequitantis |
| Futur | abequitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | abequitandī |
|---|---|
| Dativ | abequitandō |
| Akkusativ | ad abequitandum |
| Ablativ | abequitandō |
Supinum
| abequitātum |
