ravire
<iō, ravire, - 4.> ||ravis||T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rāvīō 2. Person 2. rāvīs 3. Person 3. rāvīt | 1. Person 1. rāvīmus 2. Person 2. rāvītis 3. Person 3. rāvīunt |
| Futur | 1. Person 1. rāvīam 2. Person 2. rāvīes 3. Person 3. rāvīet | 1. Person 1. rāvīemus 2. Person 2. rāvīetis 3. Person 3. rāvīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. rāvīebam 2. Person 2. rāvīebās 3. Person 3. rāvīebat | 1. Person 1. rāvīebāmus 2. Person 2. rāvīebātis 3. Person 3. rāvīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. rāvīvī 2. Person 2. rāvīvisti 3. Person 3. rāvīvit | 1. Person 1. rāvīvimus 2. Person 2. rāvīvistis 3. Person 3. rāvīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. rāvīverō 2. Person 2. rāvīveris 3. Person 3. rāvīverit | 1. Person 1. rāvīverimus 2. Person 2. rāvīveritis 3. Person 3. rāvīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rāvīveram 2. Person 2. rāvīverās 3. Person 3. rāvīverat | 1. Person 1. rāvīverāmus 2. Person 2. rāvīverātis 3. Person 3. rāvīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rāvīam 2. Person 2. rāvīās 3. Person 3. rāvīat | 1. Person 1. rāvīāmus 2. Person 2. rāvīātis 3. Person 3. rāvīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. rāvīrem 2. Person 2. rāvīrēs 3. Person 3. rāvīret | 1. Person 1. rāvīrēmus 2. Person 2. rāvīrētis 3. Person 3. rāvīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. rāvīverim 2. Person 2. rāvīveris 3. Person 3. rāvīverit | 1. Person 1. rāvīverimus 2. Person 2. rāvīveritis 3. Person 3. rāvīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. rāvīvissem 2. Person 2. rāvīvissēs 3. Person 3. rāvīvisset | 1. Person 1. rāvīvissēmus 2. Person 2. rāvīvissētis 3. Person 3. rāvīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rāvī! | rāvīte! |
| Futur | 2. Person 2. rāvīto! 3. Person 3. rāvīto! | 2. Person 2. rāvītōte! 3. Person 3. rāvīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rāvīre |
| Perfekt | rāvīvisse |
| Futur | rāvītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rāvīens, rāvīentis |
| Futur | rāvītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | rāvīendī |
|---|---|
| Dativ | rāvīendō |
| Akkusativ | ad rāvīendum |
| Ablativ | rāvīendō |
Supinum
| rāvītum |
