consuadere
<suādeō, suāsī, suāsum 2.>T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
- dringend (an)ratencōn-suādērecōn-suādēre
- beschwatzencōn-suādērecōn-suādēre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsuādēō 2. Person 2. cōnsuādēs 3. Person 3. cōnsuādēt | 1. Person 1. cōnsuādēmus 2. Person 2. cōnsuādētis 3. Person 3. cōnsuādēnt |
| Futur | 1. Person 1. cōnsuādēbō 2. Person 2. cōnsuādēbis 3. Person 3. cōnsuādēbit | 1. Person 1. cōnsuādēbimus 2. Person 2. cōnsuādēbitis 3. Person 3. cōnsuādēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsuādēbam 2. Person 2. cōnsuādēbās 3. Person 3. cōnsuādēbat | 1. Person 1. cōnsuādēbāmus 2. Person 2. cōnsuādēbātis 3. Person 3. cōnsuādēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsuasī 2. Person 2. cōnsuāsisti 3. Person 3. cōnsuāsit | 1. Person 1. cōnsuāsimus 2. Person 2. cōnsuāsistis 3. Person 3. cōnsuasērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnsuāserō 2. Person 2. cōnsuāseris 3. Person 3. cōnsuāserit | 1. Person 1. cōnsuāserimus 2. Person 2. cōnsuāseritis 3. Person 3. cōnsuāserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsuāseram 2. Person 2. cōnsuāserās 3. Person 3. cōnsuāserat | 1. Person 1. cōnsuāserāmus 2. Person 2. cōnsuāserātis 3. Person 3. cōnsuāserant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsuādēam 2. Person 2. cōnsuādēās 3. Person 3. cōnsuādēat | 1. Person 1. cōnsuādēāmus 2. Person 2. cōnsuādēātis 3. Person 3. cōnsuādēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsuādērem 2. Person 2. cōnsuādērēs 3. Person 3. cōnsuādēret | 1. Person 1. cōnsuādērēmus 2. Person 2. cōnsuādērētis 3. Person 3. cōnsuādērent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsuāserim 2. Person 2. cōnsuāseris 3. Person 3. cōnsuāserit | 1. Person 1. cōnsuāserimus 2. Person 2. cōnsuāseritis 3. Person 3. cōnsuāserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsuāsissem 2. Person 2. cōnsuāsissēs 3. Person 3. cōnsuāsisset | 1. Person 1. cōnsuāsissēmus 2. Person 2. cōnsuāsissētis 3. Person 3. cōnsuāsissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnsuādē! | cōnsuādēte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnsuādēto! 3. Person 3. cōnsuādēto! | 2. Person 2. cōnsuādētōte! 3. Person 3. cōnsuādēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnsuādēre |
| Perfekt | cōnsuāsisse |
| Futur | cōnsuāsūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnsuādēns, cōnsuādēntis |
| Futur | cōnsuāsūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnsuādēndī |
|---|---|
| Dativ | cōnsuādēndō |
| Akkusativ | ad cōnsuādēndum |
| Ablativ | cōnsuādēndō |
Supinum
| cōnsuāsum |
