addubitare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. addubitō 2. Person 2. addubitās 3. Person 3. addubitat | 1. Person 1. addubitāmus 2. Person 2. addubitātis 3. Person 3. addubitant |
Futur | 1. Person 1. addubitābō 2. Person 2. addubitābis 3. Person 3. addubitābit | 1. Person 1. addubitābimus 2. Person 2. addubitābitis 3. Person 3. addubitābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. addubitābam 2. Person 2. addubitābās 3. Person 3. addubitābat | 1. Person 1. addubitābāmus 2. Person 2. addubitābātis 3. Person 3. addubitābant |
Perfekt | 1. Person 1. addubitāvī 2. Person 2. addubitāvisti 3. Person 3. addubitāvit | 1. Person 1. addubitāvimus 2. Person 2. addubitāvistis 3. Person 3. addubitāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. addubitāverō 2. Person 2. addubitāveris 3. Person 3. addubitāverit | 1. Person 1. addubitāverimus 2. Person 2. addubitāveritis 3. Person 3. addubitāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. addubitāveram 2. Person 2. addubitāverās 3. Person 3. addubitāverat | 1. Person 1. addubitāverāmus 2. Person 2. addubitāverātis 3. Person 3. addubitāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. addubitem 2. Person 2. addubitēs 3. Person 3. addubitet | 1. Person 1. addubitēmus 2. Person 2. addubitētis 3. Person 3. addubitent |
Imperfekt | 1. Person 1. addubitārem 2. Person 2. addubitārēs 3. Person 3. addubitāret | 1. Person 1. addubitārēmus 2. Person 2. addubitārētis 3. Person 3. addubitārent |
Perfekt | 1. Person 1. addubitāverim 2. Person 2. addubitāveris 3. Person 3. addubitāverit | 1. Person 1. addubitāverimus 2. Person 2. addubitāveritis 3. Person 3. addubitāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. addubitāvissem 2. Person 2. addubitāvissēs 3. Person 3. addubitāvisset | 1. Person 1. addubitāvissēmus 2. Person 2. addubitāvissētis 3. Person 3. addubitāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | addubitā! | addubitāte! |
Futur | 2. Person 2. addubitāto! 3. Person 3. addubitāto! | 2. Person 2. addubitātōte! 3. Person 3. addubitanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | addubitāre |
Perfekt | addubitāvisse |
Futur | addubitātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | addubitāns, addubitantis |
Futur | addubitātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | addubitandī |
---|---|
Dativ | addubitandō |
Akkusativ | ad addubitandum |
Ablativ | addubitandō |
Supinum
addubitātum |
addubitare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. addubitō 2. Person 2. addubitās 3. Person 3. addubitat | 1. Person 1. addubitāmus 2. Person 2. addubitātis 3. Person 3. addubitant |
Futur | 1. Person 1. addubitābō 2. Person 2. addubitābis 3. Person 3. addubitābit | 1. Person 1. addubitābimus 2. Person 2. addubitābitis 3. Person 3. addubitābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. addubitābam 2. Person 2. addubitābās 3. Person 3. addubitābat | 1. Person 1. addubitābāmus 2. Person 2. addubitābātis 3. Person 3. addubitābant |
Perfekt | 1. Person 1. addubitāvī 2. Person 2. addubitāvisti 3. Person 3. addubitāvit | 1. Person 1. addubitāvimus 2. Person 2. addubitāvistis 3. Person 3. addubitāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. addubitāverō 2. Person 2. addubitāveris 3. Person 3. addubitāverit | 1. Person 1. addubitāverimus 2. Person 2. addubitāveritis 3. Person 3. addubitāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. addubitāveram 2. Person 2. addubitāverās 3. Person 3. addubitāverat | 1. Person 1. addubitāverāmus 2. Person 2. addubitāverātis 3. Person 3. addubitāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. addubitem 2. Person 2. addubitēs 3. Person 3. addubitet | 1. Person 1. addubitēmus 2. Person 2. addubitētis 3. Person 3. addubitent |
Imperfekt | 1. Person 1. addubitārem 2. Person 2. addubitārēs 3. Person 3. addubitāret | 1. Person 1. addubitārēmus 2. Person 2. addubitārētis 3. Person 3. addubitārent |
Perfekt | 1. Person 1. addubitāverim 2. Person 2. addubitāveris 3. Person 3. addubitāverit | 1. Person 1. addubitāverimus 2. Person 2. addubitāveritis 3. Person 3. addubitāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. addubitāvissem 2. Person 2. addubitāvissēs 3. Person 3. addubitāvisset | 1. Person 1. addubitāvissēmus 2. Person 2. addubitāvissētis 3. Person 3. addubitāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | addubitā! | addubitāte! |
Futur | 2. Person 2. addubitāto! 3. Person 3. addubitāto! | 2. Person 2. addubitātōte! 3. Person 3. addubitanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | addubitāre |
Perfekt | addubitāvisse |
Futur | addubitātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | addubitāns, addubitantis |
Futur | addubitātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | addubitandī |
---|---|
Dativ | addubitandō |
Akkusativ | ad addubitandum |
Ablativ | addubitandō |
Supinum
addubitātum |