acclarare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Livius Liv.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. acclārō 2. Person 2. acclārās 3. Person 3. acclārat | 1. Person 1. acclārāmus 2. Person 2. acclārātis 3. Person 3. acclārant |
| Futur | 1. Person 1. acclārābō 2. Person 2. acclārābis 3. Person 3. acclārābit | 1. Person 1. acclārābimus 2. Person 2. acclārābitis 3. Person 3. acclārābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. acclārābam 2. Person 2. acclārābās 3. Person 3. acclārābat | 1. Person 1. acclārābāmus 2. Person 2. acclārābātis 3. Person 3. acclārābant |
| Perfekt | 1. Person 1. acclārāvī 2. Person 2. acclārāvisti 3. Person 3. acclārāvit | 1. Person 1. acclārāvimus 2. Person 2. acclārāvistis 3. Person 3. acclārāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. acclārāverō 2. Person 2. acclārāveris 3. Person 3. acclārāverit | 1. Person 1. acclārāverimus 2. Person 2. acclārāveritis 3. Person 3. acclārāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. acclārāveram 2. Person 2. acclārāverās 3. Person 3. acclārāverat | 1. Person 1. acclārāverāmus 2. Person 2. acclārāverātis 3. Person 3. acclārāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. acclārem 2. Person 2. acclārēs 3. Person 3. acclāret | 1. Person 1. acclārēmus 2. Person 2. acclārētis 3. Person 3. acclārent |
| Imperfekt | 1. Person 1. acclārārem 2. Person 2. acclārārēs 3. Person 3. acclārāret | 1. Person 1. acclārārēmus 2. Person 2. acclārārētis 3. Person 3. acclārārent |
| Perfekt | 1. Person 1. acclārāverim 2. Person 2. acclārāveris 3. Person 3. acclārāverit | 1. Person 1. acclārāverimus 2. Person 2. acclārāveritis 3. Person 3. acclārāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. acclārāvissem 2. Person 2. acclārāvissēs 3. Person 3. acclārāvisset | 1. Person 1. acclārāvissēmus 2. Person 2. acclārāvissētis 3. Person 3. acclārāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | acclārā! | acclārāte! |
| Futur | 2. Person 2. acclārāto! 3. Person 3. acclārāto! | 2. Person 2. acclārātōte! 3. Person 3. acclāranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | acclārāre |
| Perfekt | acclārāvisse |
| Futur | acclārātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | acclārāns, acclārantis |
| Futur | acclārātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | acclārandī |
|---|---|
| Dativ | acclārandō |
| Akkusativ | ad acclārandum |
| Ablativ | acclārandō |
Supinum
| acclārātum |
