abominare
<ō, āvī, - 1.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.) ab-ōminārī <or, ātus sum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abōminō 2. Person 2. abōminās 3. Person 3. abōminat | 1. Person 1. abōmināmus 2. Person 2. abōminātis 3. Person 3. abōminant |
| Futur | 1. Person 1. abōminābō 2. Person 2. abōminābis 3. Person 3. abōminābit | 1. Person 1. abōminābimus 2. Person 2. abōminābitis 3. Person 3. abōminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. abōminābam 2. Person 2. abōminābās 3. Person 3. abōminābat | 1. Person 1. abōminābāmus 2. Person 2. abōminābātis 3. Person 3. abōminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. abōmināvī 2. Person 2. abōmināvisti 3. Person 3. abōmināvit | 1. Person 1. abōmināvimus 2. Person 2. abōmināvistis 3. Person 3. abōmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. abōmināverō 2. Person 2. abōmināveris 3. Person 3. abōmināverit | 1. Person 1. abōmināverimus 2. Person 2. abōmināveritis 3. Person 3. abōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abōmināveram 2. Person 2. abōmināverās 3. Person 3. abōmināverat | 1. Person 1. abōmināverāmus 2. Person 2. abōmināverātis 3. Person 3. abōmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. abōminem 2. Person 2. abōminēs 3. Person 3. abōminet | 1. Person 1. abōminēmus 2. Person 2. abōminētis 3. Person 3. abōminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. abōminārem 2. Person 2. abōminārēs 3. Person 3. abōmināret | 1. Person 1. abōminārēmus 2. Person 2. abōminārētis 3. Person 3. abōminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. abōmināverim 2. Person 2. abōmināveris 3. Person 3. abōmināverit | 1. Person 1. abōmināverimus 2. Person 2. abōmināveritis 3. Person 3. abōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. abōmināvissem 2. Person 2. abōmināvissēs 3. Person 3. abōmināvisset | 1. Person 1. abōmināvissēmus 2. Person 2. abōmināvissētis 3. Person 3. abōmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | abōminā! | abōmināte! |
| Futur | 2. Person 2. abōmināto! 3. Person 3. abōmināto! | 2. Person 2. abōminātōte! 3. Person 3. abōminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | abōmināre |
| Perfekt | abōmināvisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | abōmināns, abōminantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | abōminandī |
|---|---|
| Dativ | abōminandō |
| Akkusativ | ad abōminandum |
| Ablativ | abōminandō |
Supinum
| - |
